Manā skatījumā pasaulē jaunais gads sākas diezgan nepatīkami. Lai cik jocīgi nebūtu, tas saskan ar Nostradamusa pareģojumu: šogad vai nākamgad var sākties lielais karš starp kristiešiem un muhamedāņiem.
Manā skatījumā pasaulē jaunais gads sākas diezgan nepatīkami. Lai cik jocīgi nebūtu, tas saskan ar Nostradamusa pareģojumu: šogad vai nākamgad var sākties lielais karš starp kristiešiem un muhamedāņiem. Izjūtas, kas pārņem, lasot un skatoties notikumus Izraēlā un ap to, ir ne visai patīkamas. Cerēsim, ka jaunā tūkstošgade nesāksies ar lielo karadarbību.
Domājot par valsti – tajā ir labas ziņas. Ražošana, sabiedriskais kopprodukts pagājušajā gadā ir palielinājies, un tas dod cerības šajā un nākamajos gados, ka pieaugums izpaudīsies dzīvē: būs lielākas iespējas cilvēkiem, sabiedrībai kopumā, arī mūsu pilsētai. Protams, to nejutīsim uzreiz, taču Jelgavā aizvien vairāk līdzekļu varam atrast un ieguldīt dažādās lietās, kaut visam vēl nepietiek.
Pilsētā pagājušajās septiņās dienās ir bijis gan pozitīvais, gan negatīvais. Jelgava ir tā vieta, kur kāds cilvēks, laižot raķetes, guvis savainojumu rokā. Traģiski, ka 1. janvārī Jelgavā autoavārijā bojā gāja sieviete.
Tomēr patīkami ir tas, ka kopumā cilvēki nenodevās pesimismam, sagaidīja Jauno gadu, Ziemassvētkus. Eglītēs biju kopā gan ar pensionāriem, gan ar bērniem, redzēju, ka cilvēkos parādās zināms optimisms, un tas priecē.
Bet sakarā ar vēlēšanām partijas sāk jau «duļķoties», daudzos gadījumos jūtu vēlmi ieiet politikā nevis ar jauniem, pozitīviem lozungiem, bet ar savstarpēju apmētāšanos ar dubļiem. Varbūt arī šāds pirmsvēlēšanu triks ir iespējams…
Personiski liels notikums bija tas, ka mana meita, kas dzīvo un strādā Norvēģijā, bija atbraukusi sagaidīt Ziemassvētkus un Jauno gadu mājās pēc vairāk nekā gada prombūtnes. Šonedēļ viņa jau aizbrauca atpakaļ uz savu dzīves un darbavietu. Tas ir mazliet skumji, jo atkal uz ilgu laiku jāšķiras. Patīkami arī, ka jaunākā meita sekmīgi gatavojas nokārtot eksāmenu sesiju Latvijas Universitātē.
Jauks notikums bija arī tas, ka gan es, gan «Latvijas ceļš» izlēma, ka nestartēšu pašvaldības vēlēšanās. Tas nozīmē, ka tuvojas beigām mans desmit gadu «maratons», kurā septiņarpus gadi nostrādāti Domes priekšsēdētāja amatā. Beidzot arī man sāksies privātā dzīve. Beidzot varēšu ieiet kādā krogā un kaut alus kausu izdzert, lai otrā dienā visa Jelgava nerunātu, ka esmu bijis piedzēries.
