Pēc nākamā gada valsts budžeta apspriešanas un prioritāšu izvirzīšanas uz žurnālistes jautājumu, kā būs ar veselības aprūpi, valdības galva steigšus attrauca, ka neapšaubāmi arī tikšot dota priekšroka, jo šajā valstī, ziniet, cilvēks esot prioritāte.
Pēc nākamā gada valsts budžeta apspriešanas un prioritāšu izvirzīšanas (par tām, kā zināms, kļuva aizsardzība, integrācija Eiropas Savienībā un izglītība) uz žurnālistes jautājumu, kā būs ar veselības aprūpi, valdības galva steigšus attrauca, ka neapšaubāmi arī tikšot dota priekšroka, jo šajā valstī, ziniet, cilvēks esot prioritāte. Labi vārdi. Tikai tiem, kas pamanījās šo tekstu uztvert ar sajūsmu, būtu ieteicams līdzās holesterīna līmeņa pārbaudei asinīs izmērīt arī naivuma koncentrāciju prātā, jo tai jābūt ievērojamai.
Arī šoreiz augstās amatpersonas PR (public relation (angl.) – sabiedriskās attiecības) zināšanas un ilggadīgais dažādu amatu un saskarsmes rūdījums nostrādāja perfekti, tika pateikts tas, ko publika vēlas dzirdēt. Lielisks triks krītošā reitinga celšanai, tikai diemžēl bez īpašas patiesības devas, un diezin vai pats teicējs saviem vārdiem tā īsti noticēja. Uz beigu beigās izdīkto mediķu algu pielikuma fona varbūt ka zināmai daļai varētu noticēt, taču sacīt, ka šajā valstī prioritāte ir cilvēks kā vērtība un kā personība… jā, doma jau laba, taču te nu «trejbērziņu klana» pārstāvis ir stipri pārspīlējis.
Diezin vai par cilvēka prioritāro stāvokli liecina fakts, ka pati valsts nav spējīga pilnībā veikt tai piekritīgās funkcijas – informācija, ka gandrīz puse nodokļu aiziet garām valsts kasei, jau izsaka pietiekami daudz. Un tās nav tirgus laukumā noklausītas baumas, bet gan par valsts ieņēmumiem atbildīgās institūcijas galvenās amatpersonas apstiprināti dati.
Savukārt nabadzība ir vislabākā augsne, kur vairoties divkājainiem parazītiem un kriminālu tranu bariem, kam klāt netiek neviens prokurors, jo ir spiests ne tikai atsaukties uz nepilnīgu likumdošanu, bet arī transporta un degvielas trūkumu, kā dēļ uz notikumu vietām kārtības sargi drīz būs spiesti ļepatot kājām. Slimnīcās tiek samazināts gultas vietu skaits, un paredzams, ka tas turpinās regresēt. Ja padomju laikos rindas veidojās pie gaļas un dzērienu veikaliem, tad drīzumā, iespējams, šāda parādība būs novērojama pie ārstniecības iestādēm.
Cerams, ka tik traki nebūs, taču pamats bažām ir. Kamēr tas nav zudis, nav ko deklarēt, ka šajā valstī cilvēks ir pats galvenais. Šāds apgalvojums izklausās pārāk pretīgi, turklāt ir melīgs.
