Līdz ar plāna pieņemšanu nelegālās nodarbinātības mazināšanai šī joma atzīta par prioritāti. Taču, lai darbošanās būtu efektīva, nepietiek tehniskā un materiālā nodrošinājuma.
Līdz ar plāna pieņemšanu nelegālās nodarbinātības mazināšanai šī joma atzīta par prioritāti. Taču, lai darbošanās būtu efektīva, nepietiek tehniskā un materiālā nodrošinājuma.
Šogad 386 no gandrīz 1000 pārbaudītajiem uzņēmumiem atklāti nodarbinātie ar nenoformētām darba attiecībām. Valsts darba inspekcijas (VDI) inspektori visvairāk – 122 – nelegāli strādājošo konstatējuši Rīgas reģionā. Zemgales reģionā ar nenoformētām darba attiecībām strādājam konstatēti 66 cilvēki, no tiem 36 Jelgavā un rajonā. Par pārkāpumiem naudas sodu saņēmuši 155 darba devēji, kopējais soda naudas apmērs ir 11 500 latu. Mūsu pilsētā un rajonā desmit darba devējiem piemērota soda nauda 1130 latu apmērā. Pēc pārbaudēm ar 261 personu noslēgts darba līgums, informē Labklājības ministrijas Komunikācijas departamenta vadītāja Vineta Bērziņa. Taču konstatētais vērtējams tikai kā aisberga redzamā daļa. Nelegālās nodarbinātības mazināšanai veltītajā konferencē VDI atturējās vērtēt, cik cilvēku Latvijā tiek nelegāli nodarbināti. ES valstīs ēnu ekonomika veido 18 – 20 procentu no iekšzemes kopprodukta.
Nepieciešami grozījumi likumos
Zemgales reģionālās VDI vadītāja vietniece Marija Jansone atgādina, ka nelegālā nodarbinātība ir strādāšana bez darba līguma, izvairīšanās no nodokļu maksājumiem un sociālās apdrošināšanas iemaksu veikšanas, kā arī ārzemnieku darbs bez darba atļaujas. Viņa atzīst, ka Jelgavā un rajonā, tāpat kā citviet, visvairāk nelegāli nodarbināto konstatēts celtniecībā. Pie nozarēm, kur izplatītas nenoformētas darba attiecības, pieder kokapstrāde, sevišķi nelielie uzņēmumi, arī tirdzniecība, mežistrāde un pakalpojumu joma.
Konferencē VDI atzina, ka būtu jāgroza Darba likums, proti, jāparedz, ka ikvienam darbiniekam jābūt darba apliecībai, kur norādīts darba līguma numurs. Pašlaik nereti nākas piedzīvot situācijas, ka, ierodoties VDI inspektoriem, nelegāli strādājošie no objekta “nozūd”. Jāmaina arī normatīvie akti par darba līgumu reģistrāciju un to atrašanās vietu. Pašlaik darba līgumi atrodas birojos, taču strādājošie izkaisīti gandrīz pa visu valsti, piemēram, objekts atrodas vienā Latvijas galā, bet birojs – citā. Šādā situācijā VDI inspektori nevar operatīvi pārliecināties par to, vai darba līgums ir noslēgts.
Pēc VDI domām, vairāk būtu jāvērtē arī personas, kas strādā kā pašnodarbinātie, jāparedz, kurās nozarēs var strādāt kā pašnodarbinātais un kurās – ne. Ikdienā atklātas situācijas, kad ģenerāluzņēmējs noslēdz līgumu ar apakšuzņēmēju, kas kā pašnodarbinātais īsā laikā izpilda pasūtījumu vairāku desmitu vai pat simtu tūkstošu latu vērtībā. Tas nav iespējams, nenodarbinot citas personas.
Valstiski svarīga prioritāte
Labklājības ministrija uzsver, ka cīņa pret nelegālo nodarbinātību ir valstiski svarīga prioritāte, jo negodīga uzņēmējdarbība galvenokārt negatīvi ietekmē līdzsvarotu valsts budžetu. Ievērojamās naudas summas, kas nenokļūst Valsts kasē, varētu izmantot dažādu sociālo problēmu risināšanai, kā arī darba samaksas paaugstināšanai. Turklāt, nelegāli strādājot un saņemot algu aploksnēs, cilvēki ir sociāli neaizsargāti darba zaudēšanas, darbā gūtās traumas, saslimšanas, arodslimības vai pensijas vecuma sasniegšanas gadījumā, jo par viņiem netiek maksāti nodokļi.
Ministrija iesākto darbu pie nelegālās nodarbinātības pasākumu realizācijas nobriedusi aktīvi turpināt, koncentrējot uzmanību gan uz VDI kapacitātes stiprināšanu, gan uz operatīvu informācijas apmaiņu starp inspekciju un Valsts ieņēmumu dienestu (VID). Saskaņā ar pasākumu plānu no 2005. līdz 2009. gadam VDI administratīvās spējas paaugstināšanai saistībā ar nelegālās nodarbinātības samazināšanu šogad paredzēti 54 tūkstoši latu. Labklājības ministre Dagnija Staķe šā gada budžeta iekšējo tehnisko grozījumu rezultātā iecerējusi papildus iegūt 77 000 latu sociālo garantiju nodrošināšanai nelegālās nodarbinātības ierobežošanai, kā arī darba aizsardzības normu kontrolei un uzraudzībai.
Savukārt, lai izveidotu darbspējīgu mehānismu sadarbībai ar VID un citām institūcijām, valdība jūnijā apstiprinājusi noteikumus par informācijas operatīvas apmaiņas kārtību un grozījumus likumā par nodokļiem un nodevām. Tie vēl jāapstiprina Saeimai.
Labklājības ministrija arī uzskata, ka viena no nelegālās nodarbinātības mazināšanas iespējām ir darba devēju un darba ņēmēju izglītošana par darba tiesiskajām attiecībām. Šā gada pirmajā pusgadā VDI valstī noorganizējusi 219 semināru.
VDI un VID pārstāvji seminārā aicināja aktīvāk ziņot par nodarbināšanu bez darba līguma un par aplokšņu algām. Šā gada pirmajā pusē VDI vērsušās 77 personas, kas strādājušas bez darba līguma. Pašlaik cilvēki par problēmām, tostarp aplokšņu algām, atbildīgajām institūcijām visbiežāk ziņo tad, kad uzņēmumā vairs nestrādā un konkrētā fakta pierādīšana ir apgrūtināta.
Darbi atpaliek no vārdiem
Lai gan nelegālās nodarbinātības apkarošana atzīta par prioritāti, VDI (šī iestāde atzīta par vadošo) ikdienā maz kas izmainījies. Pērn Labklājības ministrija, iepazīstinot ar valdības apstiprināto plānu nelegālās nodarbinātības mazināšanai, solīja, ka VDI pakāpeniski palielinās valsts darba inspektoru skaitu. Tika solīts izstrādāt valsts darba inspektoru materiālās stimulēšanas sistēmu un uzlabot VDI jauno darbinieku mācību un profesionālās kvalifikācijas celšanas sistēmu, nepieciešamo tehnisko aprīkojumu. Taču pagaidām par reālu ieinteresētību mazināt nelegālā darba ietekmi runāt ir grūti. Uz jautājumu par pašreizējo situāciju M.Jansone norāda, ka Zemgales reģionālajā VDI mēģina tikt galā līdzšinējiem spēkiem. Tiesa, inspekcijai piešķirts viens papildu mobilais telefons, kā arī viens inspektors ir atbildīgs par nelegālā darba samazināšanu. Transporta nodrošinājums (Zemgales reģionā viena automašīna) un atalgojuma sistēma palikusi iepriekšējā.
Zemgales reģionālās VDI vadītājs Valdis Dūms atzīst, ka valstī nav jūtamas patiesas vēlēšanās nelegālo nodarbinātību samazināt. Jau minētajā seminārā pēc Ķelnes Galvenās finanšu direkcijas pārstāvja pieredzes izklāsta nācies pārliecināties, ka tur tiešām rūp risinājums. Proti, Vācijā šī joma atrodas Finanšu ministrijas stingrā uzraudzībā, dienestam ir sava forma, pietiekams nodrošinājums, ieskaitot ieročus, un funkcijas, kas ļauj sasniegt 70 – 80 procentu efektivitāti. Pie mums 80 procentu pārbaužu beidzas “pa tukšo”. Cīņa pret nelegālo nodarbinātību vairāk izskatās pēc formāla pasākuma, kam pievilkt ķeksīti. Kā citādi, ja it kā daudzas institūcijas iestājas par nelegālā darba mazināšanu, bet VDI joprojām oficiāli nav pieejamas VID datu bāzes.
