Pirmdien ar desmit balsīm ievēlētais jaunais Jelgavas mērs Andris Rāviņš ir tikko sācis Domē veidot savu komandu, no kuras stabilitātes un kompetences būs atkarīgas pilsētas spējas attīstīties un izrauties no parādu nastas.
Pirmdien ar desmit balsīm ievēlētais jaunais Jelgavas mērs Andris Rāviņš ir tikko sācis Domē veidot savu komandu, no kuras stabilitātes un kompetences būs atkarīgas pilsētas spējas attīstīties un izrauties no parādu nastas. Par jaunveidojamo koalīciju, tās darbības principiem un uzdevumiem A.Rāviņš stāsta sarunā ar Modri Sprudzānu.
Kā prognozējat jūsu izveidotās koalīcijas darbu? Vai tajā varētu ietilpt arī kāda no partijām, kas patlaban nav pārstāvētas?
Sadarbības koalīcijas līguma pašreiz vēl nav. Ir tikai dažu partiju vienošanās par vēlmi strādāt kopā. Mēs, Latvijas Zemnieku savienība, vienojāmies, ka esam atvērti arī visiem tiem, kas gribēs ar saviem priekšlikumiem, līdzdarbošanos būt mūsu pulkā. Esam šeit nākuši nevis lai strīdētos, bet lai pēc iespējas labāk padarītu darbu.
Strādāsim pie savas deklarācijas, kurā pateiksim iedzīvotājiem, ka esam vienojušies par konkrētu darbu veikšanu attiecīgā laika periodā. Saprotams, vissasāpējušākais jautājums, kas negaida, pašlaik ir par siltumu. Paredzēta arī saruna ar Finansu ministriju par Pasaules Bankas kredītlīniju skolu siltināšanai.
Raksturojiet, lūdzu, pašreizējo koalīciju, kurā darbojas Latvijas Zemnieku savienība, Tautas partija, Jaunā kristīgā partija un apvienība «Tēvzemei un Brīvībai»/LNNK!
Precizēsim, tā vēl nav koalīcija. Šīs partijas ir vienojušās par darbu. Koalīcija un koalīcijas līgums vēl tikai taps.
Vai šajā kontekstā var runāt par konkrētām mēra vietnieku kandidatūrām?
Savā vienošanās līgumā esam ierakstījuši to, par ko esam arī nobalsojuši, un uzskatām, ka tas tikai veicinās Domes darbu. Esam vienojušies, ka būs divi mēra vietnieki. Es vēl negribētu runāt par konkrētām personām, jo durvis ir visiem atvērtas un līdz piektdienai ir jāiesniedz kandidatūras, no kurām tad arī izvēlēsimies.
Kāpēc tiks ieviests izpilddirektora vietnieka amats un kādi būs šīs amatpersonas pienākumi?
Pirmkārt, pašreizējais Domes izpilddirektors jau labu brīdi iepriekš vēl vecajam sasaukumam izvirzīja priekšlikumu, ka šī amata veicējam nepieciešams vietnieks. Arī es domāju, ka vietnieks ir loģiska nepieciešamība, jo izpilddirektoram vienam pašam nevar uzkraut plecos tik smagu nastu – tas ir par daudz, viņš netiek galā ar saviem pienākumiem. Ir jābūt stingri nodalītām funkcijām – par ko katrs atbild. Mūs sagaida ļoti nopietns darbs investīciju piesaistes jomā, kas ir pati galvenā. Jāsakārto spēki, lai varētu piesaistīt investīcijas, profesionāli izstrādāt projektus un pieteikumus investīcijām, lai varētu tās izcīnīt. Tas ir ļoti nopietns un sarežģīts darbs, kurā vajadzīgi profesionāļi. Es domāju, šīs lietas strikti nodalot, iegūsim pozitīvu rezultātu.
Runājot par to, ka jauno amatu izveidošana palielinās budžeta izdevumus, jāņem vērā, cik daudz naudas katra amata veicējs spēs piesaistīt pilsētas budžetam. Ja jauno amatu veicēji tiks galā – viss kārtībā, ja ne – viņu vietā nāks citi.
Vai ir kādas iestrādnes investīciju piesaistē, jo investīcijas no gaisa nekrīt, bet gribētāju ir tik daudz?
Iepriekšējā darbā strādājot, mana pieredze bija tāda: investīciju pieteikumu konkursā rajonu padomes un pagasti Finansu ministrijā bija iesnieguši apmēram 200 pieteikumu, 50 bija tikai no Jelgavas rajona. Divi pieteikumi tika atlasīti otrajai kārtai, viens – arī trešajai, un tas uzvarēja. Un tajā brīdī tika sajusta šī garša – ko nozīmē piedalīties konkursā. Konkurss parādīja, ka trūkst nepieciešamās prasmes, kā jāizstrādā projekti un pieteikumi, bet arī deva stimulu sākt strādāt pie projektiem – veidot, meklēt, interesēties. Pašlaik ir ļoti daudzi fondi gan valsts iekšienē, gan pasaules mērogā, mums ir arī zināma pieredze darbā ar starptautiskajiem fondiem, tāpēc, es domāju, vienkārši ir jākustas.
Kā jūs vērtējat to, ka bankas sāk interesēties par pašvaldībām? Piemēram, Pareksa banka netieši interesējas par Rīgu un Jūrmalu, bet jūs no Latvijas Unibankas pārejat strādāt Domē. Vai tas nenozīmē, ka šīm bankām nav sakārtots bizness?
Es absolūti negribētu tam piekrist, jo bankām ir vērojams gan aktīvu, gan kredītportfeļu pieaugums. Noguldījumu palielināšanās liecina, ka cilvēki aizvien vairāk uzticas bankām, kurām ir jāpaplašina sava darbība, lai aptvertu klientu loku un nostiprinātos. Jā, konkurence ir ļoti liela, bet varu apliecināt, ka mans uzdevums nav ienākt Jelgavas pilsētas Domē, lai veicinātu sadarbību ar Unibanku. Saskaņā ar pašvaldības un valsts piedāvājumu nolikumu labākie piedāvājumi vienmēr jānosaka konkursa kārtībā – ar kuru banku mēs strādāsim un kura būs efektīvākā.
Divi gadi, kurus bankā nostrādāju par pārvaldnieku, ieguvis starptautiski atzīto sertifikā-
tu – bankas darbinieks –, man ļauj mazliet citādāk un plašāk paskatīties uz lietām. Bankā nostrādātais laiks man bija ļoti laba skola.
Aptuveni zinot lielāko banku filiāļu vadītāju algas, kādi bija jūsu motīvi, pieņemt darba piedāvājumu ar zemāku atalgojumu?
Tas varbūt liecina, ka ne vienmēr alga un nauda ir dzīvē galvenais. Man bija šāds piedāvājums no partijas puses, bija sarunas un piedāvājums arī no pilsētas, un es uzskatīju par lietderīgu savas līdzšinējās zināšanas, pieredzi un prasmi, kas iegūta, strādājot gan ministra amatā, gan rajona Padomē, gan bankā, likt lietā. Kā tas izdosies, atkarīgs ne tikai no manis, bet no mums visiem kopā.
Vai jūs varētu piekrist tēzei: kādu samaksu darba devējs piedāvā darba ņēmējam, tādu rezultātu viņš iegūs? Tas attiecas arī uz pašvaldību.
Ja vēlamies kvalitatīvu darbu, par to ir arī labi jāmaksā. Ja par sīkām algām vēlamies labus darbiniekus, tas diemžēl tā nebūs. Konkurence darba tirgū ir ļoti nežēlīga. Speciālisti maksā, un tur neko nevar darīt. Labiem speciālistiem ir jāmaksā, pie tā mēs ļoti nopietni strādāsim.
Atgriezīsimies pie galvenā jautājuma – Siltumtīkliem. Kādu risinājumu jūs saskatāt šai problēmai? Vai tā ir sarunu turpināšana ar «Dalkia»? Kādas ir jūsu ieceres attiecībā uz Pārlielupi? Gaidīt tiešām nedrīkst, un līdz nākamās apkures sezonas sākumam šim jautājumam jābūt atrisinātam.
Nezinu, vai tas tiks atrisināts, bet jābūt pilnīgai skaidrībai, kā to darīt, jo situācija vairs nevar palikt tāda kā patlaban. Gaidu «Dalkia» un «PriceWaterHaus Coopers» piedāvājumu – kāds būs šis līgums, un kā tas izskatīsies. Es katrā ziņā aizstāvēšu pilsētas intereses, lai ieguvēji būtu mēs visi. No otras puses, ir diezgan skumji cīnīties par uzņēmumu, kas nonācis šādā situācijā – maksātnespēja, milzīgi zaudējumi, parādi… Šādu uzņēmumu nav iespējams arī veiksmīgi pārdot.
Bet zaudētāji jebkurā gadījumā ir iedzīvotāji!
Diemžēl, jā! Tāpēc, jo veiksmīgāk mums izdosies šo jautājumu atrisināt, jo lielāki ieguvēji būs jelgavnieki.
Kā vērtējat viedokli, ka ir jāpārdod nevis 51% uzņēmuma akciju, bet gan 99%?
Ņemot vērā savu dzīves pieredzi, nebaidos no privātuzņēmēju ienākšanas pakalpojumu sfērā. Jā, katrs galarezultātā gribēs kaut ko pelnīt, un tas ir loģiski. Taču nopelnīt var tikai tad, ja saražotā produkcija tiek pārdota, un pārdot – ja ir kāds, kas pērk. Ja pircēju nav, biznesam ir beigas. Ļoti daudzi uzņēmumi jau ir atslēgušies no centralizētās siltumapgādes un vairs nav Siltumtīklu klienti. Atbildība ir ļoti nopietna.
