Rīga, 20.jūn. Tā kā patlaban vairums studējošo valsts un privātajās augstskolās studiju programmas apgūst par maksu, Latvijai jāapsver iespējas augstākās izglītības tirgū panākt brīvu konkurenci.
Šādu viedokli šodien Saeimas Eiropas lietu komisijas (ELK) sēdē pauda deputāts Boriss Cilevičs (SC), kas uzsvēra, ka valstij nevajadzētu radīt šķēršļus tiem studēt gribētājiem, kuri augstāko izglītību vēlas iegūt sev vēlamā valodā.
Deputāts arī uzskata, ka augstākās izglītības tirgu būtu lietderīgi liberalizēt, jo tas dotu iespēju gan pašmāju, gan citu valstu studēt gribētajiem izvēlēties valodu, kādā apgūt studiju programmu.
Tā kā brīvā tirgus apstākļos piedāvājums ir atkarīgs no pieprasījuma, pašu studēt gribētāju ieinteresētība iegūt izglītību konkrētā valodā noteiks, vai Latvijas augstskolas piedāvās apgūt studiju programmas svešvalodās, uzskata Cilevičs.
Jaunajā Augstākās izglītības likumā, ko Saeimā varētu skatīt šā gada rudenī, iekļautas normas, kas Latvijas augstskolām ļautu piesaistīt arī ārvalstu pasniedzējus, deputātus informēja Izglītības un zinātnes ministre Baiba Rivža (ZZS).
Tāpat domāts par to, lai Latvijas augstskolas varētu īstenot studiju programmas arī citās Eiropas Savienības valstu oficiālajās valodās, norādīja ministre.
Diskutējot par izglītības un zinātnes jautājumiem, Rivža norādīja, ka Latvija patlaban lielu uzmanību pievērš zinātnē nodarbināto pozitīva tēla veidošanai. Pieaugot ES finansējumam pētniecībai, palielinās arī zinātnē strādājošo iespējas.
Saeimas ELK arī apstiprināja Latvijas pozīciju ES Konkurētspējas ministru padomes sanāksmei, kas notiks šā gada 25.jūnijā Luksemburgā. Tajā piedalīsies arī ES dalībvalstu izglītības ministri.
