Rīga, 8.jūn. Eiropas Parlaments (EP) šodien atbalstīja Eiropas Komisijas (EK) plānoto augļu un dārzeņu nozares reformu, vienlaikus prasot, lai nozarei paredzēto atbalstu labāk pielāgotu atsevišķu dalībvalstu un tirgus segmentu īpatnībām, informē EP Preses dienests.
Reformas mērķis ir uzlabot augļu un dārzeņu nozares konkurētspēju, vienlaikus nepalielinot izdevumus no kopienas budžeta, samazināt ieņēmumu svārstības, veicināt vides aizsardzību, kā arī iekļaut augļu un dārzeņu nozari vienreizējo maksājumu shēmā. Ar reformu iecerēts sniegt stimulu lielākam skaitam ražotāju pievienoties ražotāju organizācijām.
EP plānoto reformu atbalsta, tomēr prasa to vairāk pielāgot ražotāju un nozares vajadzībām, jo īpaši krīzes periodos.
Deputāti atkārto savu 2005.gadā ierosināto priekšlikumu par drošības fondiem. Dalībvalstīm tādi būtu jāizveido, lai sniegtu nozares pārstāvjiem atbalstu nopietnās krīzes situācijās. Divas trešdaļas fondu finansētu Eiropas Savienība (ES), vienu trešdaļu – ražotāju organizācijas. Fonds būtu pieejams arī neatkarīgiem ražotājiem.
Deputāti uzskata, ka ražotāju organizācijām jādod iespēja finansēt pasākumus, kas veicinātu augļu un dārzeņu patēriņu, piemēram, ar kampaņu palīdzību skolās.
Lauksaimniecības komitejas deputāti izsaka bažas par to, ka vienotā maksājuma shēma var izjaukt tirgus līdzsvaru dažos jauno dalībvalstu sektoros, piemēram, Polijā, kas saražo 50% no ES ogu produkcijas. Tāpēc deputāti aicina ieviest īpašu platības atbalstu ķiršiem, avenēm, zemenēm un jāņogām pēc tāda paša parauga, kāds kopienā ir spēkā riekstiem.
Īpašais atbalsts 230 eiro (162 latu) vērtībā par hektāru tiktu piemērots garantētajai platībai, kas ir līdz 130 000 hektāriem liela. Deputāti arī prasa elastīgākus noteikumus par plānoto pāreju uz jauno shēmu tomātu, ķiploku, sēņu un kartupeļu sektoros.
Ņemot vērā pieaugošo konkurenci no trešajām valstīm, deputāti iesaka uzlabot kontroli pār eksportu. EP arī rosina uzlabot ES spēju reaģēt uz krīzes situācijām, kad nozare saskaras ar pārmērīgi spēcīgu konkurenci būtiska importa pieauguma dēļ.
Likumprojektu EP izskata saskaņā ar apspriežu procedūru, kurā EP grozījumiem ir ieteikuma raksturs, tomēr vairākiem parlamenta priekšlikumiem līdzšinējās ES Padomes diskusijās ir izteikts atbalsts.
