Rīga, 21.jūn. Eiropas Parlaments (EP) rosina ieviest kriminālsodāmību par apgalvojumiem un rīcību, kas vērsti pret citas rases, ādas krāsas, reliģijas, nacionālas vai etniskas izcelsmes cilvēkiem, informē EP Preses dienests.
EP šodien pieņemtajā ziņojumā norāda, ka vienošanās par pamatlēmuma projektu rasisma un ksenofobijas apkarošanai uzskatāma par sākuma punktu, «lai Eiropā šajā jomā izstrādātu atbilstīgāku likumdošanu». Pirms teksta galīgās pieņemšanas Eiropas Savienības Padomei ar EP jāapspriežas atkārtoti.
Likumprojekts paredz kriminālsodāmību par apgalvojumiem un rīcību, kas vērsta pret citas rases, ādas krāsas, reliģijas, nacionālas vai etniskas izcelsmes cilvēkiem. Tas noteic, ka par kriminālnoziegumu uzskatāms pamudinājums uz vardarbību un publisks genocīda noliegums, kā arī noziegums pret cilvēces noliegšanu, ja šādas rīcības pamatā ir rasu naids vai ksenofobija.
Saskaņā ar likumprojektu dalībvalstīs noteiktajam maksimālajam sodam jābūt vismaz trīs gadu brīvības atņemšanai.
Likumprojekts tomēr neparedz noteiktu simbolu aizliegumu un nenosaka, kuri vēstures notikumi uzskatāmi par genocīdu, noziegumiem pret cilvēci un kara noziegumiem. Dalībvalstis pieņēma, ka kritēriji jau noteikti starptautiskos dokumentos – tie ir Starptautiskās Krimināltiesas statūti un 1945.gada Starptautiskā Kara tribunāla harta.
EP aicina pamatlēmumu pieņemt «pēc iespējas ātrāk un nodrošinot tā publicitāti». Deputāti iesaka tajā iekļaut «rasistisku un ksenofobisku pārkāpumu definīciju» un definēt «draudīgu, aizvainojošu vai aizskarošu uzvedību». Dalībvalstīm ne vēlāk kā trīs gadus pēc pamatlēmuma ieviešanas būtu jāsagatavo pārskats par to, kā pamatlēmums īstenots.
Likumprojekta pamatā ir Eiropas Komisijas 2001.gada priekšlikums. EP savu nostāju pieņēma 2002.gada 4.jūlijā. Salīdzinot ar dalībvalstu pirmo kompromisu 2005.gadā, likumprojekts ir būtiski mainījies, tāpēc deputāti uzskata, ka par likumprojektu ar EP jāapspriežas atkārtoti.
Nodomu veikt atkārtotu apspriešanos ar EP šā gada 19.aprīlī pauda arī Eiropas Savienības prezidējošā valsts Vācija, kas pamatlēmumu bija izvirzījusi kā vienu no prezidentūras prioritātēm.
Dalībvalstis pamatlēmumā vienojas par galvenajiem krimināltiesību principiem, kas tām jāievieš savā likumdošanā. Pamatlēmums dalībvalstīm paredz rīcības brīvību attiecībā uz šo principu īstenošanu, ļaujot saglabāt konstitucionālās tradīcijas, īpaši vārda brīvības jomā.
