Ministru prezidents Aigars Kalvītis publiski paudis viedokli, ka valdības jūnijā apstiprinātais inflācijas apkarošanas plāns darbojas un jau ir devis pirmos rezultātus. Tajā pat laikā, pēc sabiedriskās domas aptauju datiem, valdības nepopulārākā locekļa Jurija Stroda vadītā Ekonomikas ministrija nākusi klajā ar prognozēm, ka preču un pakalpojumu cenas šogad pieaugs vēl par astoņiem procentiem, tādējādi liekot kaut nedaudz apšaubīt premjera optimistisko skatījumu.
Arī Latvijas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūta direktore Raita Karnīte valdības pretinflācijas plānu vērtē diezgan kritiski un atgādina, ka parasti šādās situācijās represīvu līdzekļu izmantošana dod pretēju efektu – izput uzņēmumi, strādājošie zaudē darbu, nespēj atmaksāt paņemtos kredītus un sākas kaut kas līdzīgs sniega bumbas efektam.
Pēc R.Karnītes domām, pret inflāciju būtu jācīnās pamatā ar trim līdzekļiem – normalizējot algu izmaksu kāpumu, attīstot tautsaimniecību, īpašu uzsvaru liekot uz eksportu, un neļaujot paaugstināties administratīvi regulējamām cenām – maksai par elektrību, ūdeni un apkuri. Kā zināms, pēdējais faktors Jelgavā ir īpaši aktuāls.
Ekonomiste skeptiski izsakās par valdības vadītāja prognozi, ka graudu cena paaugstināsies divas reizes, un gaidāms spējš pārtikas produktu cenu pieaugums.
«Atsaukšanās uz pasaules cenām ne vienmēr ir pamatota. Pagājušajā gadā tik bieži brīdināja, ka degvielas cenas tikai kāps un kāps, bet patiesībā pasaulē šīs cenas slīdēja lejup,» skaidro R.Karnīte.
«Bez tam salīdzinājumi ar Eiropas cenām ir nekorekti. Mūsu administratīvās izmaksas, darba algas, nodokļi ir zemāki nekā attīstītajās Eiropas valstīs. Bet vidējais cenu līmenis attiecībā pret labklājības līmeni Latvijā ir augstāks nekā tas ir «vecajā» Eiropā,» uzsver Ekonomikas institūta direktore.
Viņa piebilst, ka parasti līdzīgās situācijās valstī sākas ekonomiskā krīze, taču, pēc visa spriežot, Latvija šajā ziņā būšot izņēmums.
