Šīs Alda Linē lugas versiju Jāņa Akuratera muzejā Pārdaugavā 19.septembrī pulksten 19 rādīs Ozolnieku amatierteātris.
Vispirms tas bija iecerēts kā iestudējums skolēniem, tāpēc divdaļīgā fantāzija tika apcirpta līdz 40 minūšu gara scenogrāfiski «elastīgas» izrādītes iecerei. Plāni bija jāatliek, bet izmest no galvas šo darbu režisore Dace Vilne arī neesot varējusi.Kādudien, sēžot mēģinājumu telpiņas «apbružātajās» sienās tautas nama augšstāvā, viņa sapratusi, ka istaba lieliski atbilst priekšstatam par to, kāda gaisotne varētu valdīt lugas darbības vietā – Tērbatas psihiatriskajā klīnikā, kur aizrit dzejnieka Jāņa Poruka dzīves pēdējā nakts. Un tapa kameriestudējums, kam šī būs ceturtā izrāde.«Poruku bieži uztver tādu kā skolā «iekaļamu» autoru bērnu skaitāmpantiņu līmenī, ielūkoties zem šā rotaļīguma apslēptajā traģikā nepietiek laika,» savus novērojumus atklāj D.Vilne. «Darbs ir arī par to, ka elkus ceļam uz pjedestāla un vājumu nepiedodam, jo aizmirstam, ka arī viņi ir tikai cilvēki.»Izrādē skan daudz Poruka iecienītā Riharda Vāgnera mūzikas. Titulvaroni atveido Ivars Mozga, bet Ingum Vidiņam tikušas veselas trīs lomas: komponists Vāgners, klīnikas sanitārs Baltais un iekšējo dialogu provocētājs Kāds. Kā «fona tēls» iestudējumā darbojas ģimnāziste, kas simbolizē iepriekšminēto virspusējo attieksmi pret dzejnieka daiļradi un personību. Savs vēstījums ir «Pērļu zvejnieka» Ansim Vairogam un Poruka mīlestībai Ernai Pētersonei. Dzied Juris Vizbulis, bet pie klavierēm – koncertmeistars Māris Treijs.
