Kad manā klātbūtnē viņu pirmo reizi nosauca par komisāru, uzreiz radās asociācija ar Korado Kataņi no itāļu kulta seriāla «Astoņkājis». Tas pats stingrais skats, neatlaidība un cīņas spars likuma aizsardzībai.
Saulvedis Šalājevs – cilvēks, kas četrus gadus aizvadīja intensīvā darbā kā Jelgavas Kriminālpolicijas biroja priekšnieks, 1.septembrī nesēdīsies skolas solā, bet par savu sāks saukt starptautiskās lidostas «Rīga» Drošības departamenta vadītāja krēslu. Tas ir kārtējais izaicinājums, kuru viņš apņēmīgi vēlas piepildīt. Gluži tāpat kā tolaik, kad viņu nominēja mūsu pilsētas galvenā kriminālpolicista amatam un kad daudzi ar smīnu nolūkojās uz kandidātu – sak, ko tāds puišelis spēs izdarīt.Taču izdarīja. Un ne maz. Vēl nebūdams priekšnieks, viņš aktīvi līdzdarbojās izmeklēšanā, lai aiz restēm nonāktu tā saucamais Zemgales maniaks Valērijs Savičs, kuram inkriminēja trīs slepkavības, piecus to mēģinājumus, vienu nepilngadīgas personas slepkavības mēģinājumu, divus izvarošanas mēģinājumus un divas zādzības. Arī vēlākos gados Saulveža vadībā un aktīvā līdzdarbībā kriminālpolicisti spējuši atrast gan mašīnu dedzinātājus un zagļus, gan slepkavas, gan izvarotājus, aiz restēm nonācis ne viens vien narkotiku tirgonis un galu galā amata līkločos izskolots arī pēctecis Uldis Markus, kas nu ieņems Kriminālpolicijas biroja priekšnieka amatu.Nonākšana policijā Saulvedim, kā viņš pats saka, ir paradoksāla un vienkārša. Sākoties pārmaiņu laikiem, 1990.gadā 18 gadus vecais jelgavnieks pieteicās alternatīvajā dienestā, un viņu nosūtīja uz Iekšlietu daļu.«Es tagad palūkojos uz astoņpadsmitgadīgajiem, kas staigā pa ielām, un man liekas, ka mēs tolaik tomēr bijām prātīgāki, ar lielāku atbildības izjūtu. Varbūt tāpēc, ka vecāki vairs nevarēja daudz palīdzēt un par visu nācās rūpēties pašiem,» saka nu jau bijušais policists.«Man bijuši labi kolēģi, uz kuriem varēju paļauties un kuri mācēja vajadzīgā brīdī atrasties īstajā vietā,» skaidro Saulvedis, veltot Jelgavas kolektīvam vēl daudz labu vārdu. Īpaši tiek uzteikta kriminālpolicijas inspektoru saliedētība, meklējot šogad jūlijā izbēgušo Daini Stūrmani, un tas vainagojās ar panākumiem – aizbēgušais likumpārkāpējs četru dienu laikā tika atrasts. Jaunajai paaudzei par maz ieaudzināts patriotisms, turklāt izveidojusies situācija, ka visiem ir tiesības, bet par pienākumiem aizmirsts, uzskata Saulvedis.«Es pat iedomāties nespēju, ka varu savu skolotāju kaut kur «aizsūtīt», kā tas pašreiz nereti notiek skolās. Pat pamatskolas klasēs vērojams, ka bērni nevienu nerespektē un atļaujas tādas lietas, no kurām mati ceļas stāvus.»Atminoties, ka viņa klases audzinātāja bijusi vēstures skolotāja un šajā priekšmetā pat augstskolā iegūts augstākais novērtējums, Saulvedim nepieņemami šķiet, ka ir pusaudži, kas par mūsu tautas likteņiem zina nepiedodami maz.«Ir valstis, kurās mācību stundas sākas ar himnu, valsts gods tiek turēts augstāk par visu, bet mums viss aizgājis pašplūsmā. Un, ja nemīli savu dzimteni, tad vari darīt nezin ko, arī pārkāpt tās likumus.»Nu jau bijušais kriminālpolicijas šefs uzskata, ka daudz varētu izmainīt, lielāku uzmanību pievēršot pusaudžu brīvā laika pavadīšanai. Tā vietā, lai pēc stundām viņi klīstu pa ielām vai aizrautos ar datorspēlēm, kurās asinis šķīst uz visām pusēm, vajadzētu veidot interešu izglītības pulciņus vai dienas centrus, līdzīgi kā tas ir Zviedrijā, kur skolēni var pildīt mājas darbus, spēlēt galda spēles un citādi attīstīt savas iemaņas.«Valsts rūpējas par sliktajiem, bet labajiem nekas netiek dots. Netaisnīgi. Un tad nav ko brīnīties, ka slikto skaits palielinās.»Rakstu pilnā apjomā lasiet sestdienas, 1.septembra «Zemgales Ziņās».
