Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka pagājušajā gadā viens Latvijas iedzīvotājs vidēji patērējis 9,5 litrus absolūtā alkohola, kas ir par 0,8 litriem vairāk nekā 2005.gadā. Palielinājums noticis galvenokārt uz alus un vīna patēriņa palielināšanās rēķina.
Visiecienītākais alkoholiskais dzēriens pērn, līdzīgi kā iepriekšējos gados, bijis alus. Kopumā pērn valstī patērēti 14,926 miljoni dekalitru šī dzēriena, kas ir par 5,5 procentiem vairāk nekā 2005.gadā. Populārāki kļuvuši vīni, šampanieši un dzirkstošie vīni. Pērn patērēti 2,615 miljoni dekalitru šo dzērienu, kas ir par 45,4 procentiem vairāk nekā iepriekšējā gadā. Minimāli pieaudzis arī degvīna un liķieru, bet samazinājies brendija un konjaka patēriņš.Jelgavas psihoneiroloģiskās slimnīcas «Ģintermuiža» Narkoloģiskā dienesta vadītāja Lilita Caune uzskata, ka maldinošs ir viedoklis par alus it kā mazāko kaitīgumu. Viņa skaidro, ka pēdējā laikā mainījies arī Narkoloģiskās nodaļas klientu kontingents, un tajā palielinājies jauniešu īpatsvars. Tagad uz ārstniecības kursu «Minesotas» programmā rindā jāgaida vidēji trīs līdz četras nedēļas, bet mazāk sirgstošajiem bieži vien vietu trūkuma dēļ nākas atteikt detoksikāciju.Saistībā ar jaunāka gadagājuma pacientu skaita palielināšanos L.Caune vērš uzmanību uz maldinoša uzskata kultivēšanu sabiedrībā, ka alus un cita veida viegli alkoholiskie dzērieni ir mazāk bīstami par stiprajiem. Jauniešu nodzeršanās parasti sākas tieši ar alu. Milzīga nozīme ir arī reklāmai, kur alus tiek propagandēts ļoti plaši. Arī «Ziņu» 4.augusta numurā publicēta informācija par Minhenes Alus institūta pētījumu «Alus veselīgāks par pienu». Narkoloģe vērš uzmanību uz faktu, ka šis it kā pētījums veikts tieši pēc minētā institūta pasūtījuma. Tātad tas darīts klajos reklāmas nolūkos, līdz ar to jebkāda šāda veida ziņa jāuztver kritiski.
