Ar diviem koncertiem tautas deju ansamblis «Lielupe» piektdien un sestdien atzīmēs savu 50.jubileju. Tā kā «lielupiešiem» ir daudz ko rādīt, svinības notiks divas dienas. Pirmajā skatītājus priecēs programma «Izdejot svētkus», bet otrajā – «Lielupieši».
Kā stāsta kolektīva mākslinieciskā vadītāja Elita Simsone, programmā «Izdejot svētkus» galvenokārt varēs ielūkoties aizvadīto dziesmu un deju svētku repertuārā, jo Jelgavā tas nav pilnībā parādīts. Arī A grupas skate notika Rīgā, un uz kultūras nama skatuves minētais repertuārs netika izdejots.«Ieguldīts ārkārtīgi liels darbs. Kādēļ gan to neparādīt šādā svētku reizē?» spriež E.Simsone.Lai programmu padarītu interesantāku, būs arī dejas, ar ko «Lielupei» saistās svētki, piemēram, no «Mēs mīlam dejā» pasākuma. Sarūpēts arī pa kādam pārsteigumam. Savukārt otrajā dienā plānots neliels atskats uz vadītājas 25 gadu veikumu. Koncerts iesāksies ar Harija Sūnas dejām.«Tās centīsimies parādīt tādas, kā viņš radījis, izdejosim Viļa Ozola dejas, kā arī tās, kuras mācāmies tagad. Savukārt otrajā daļā «Lielupe» priecēs ar jauniem priekšnesumiem un kādu pārsteigumu. Ceram, ka atnācējiem būs iespēja jauki pavadīt laiku,» teic vadītāja. Kolektīvs vienmēr cenšas parādīt ko jaunu, tāpēc koncertu apmeklētāji vienmēr zina – kaut kas būs jāizvērtē. «Mums katra deja ir kā stāsts, un vienmēr zinām, ko dejojam. Katram ir savas sajūtas. Nekas nenotiek tāpat vien, vienmēr cenšamies saskatīt kaut ko savu un īpašu,» spriež vadītāja.TDA «Lielupe» pārstāv 60 dalībnieku vecumā no 18 līdz 50 gadiem. Kolektīvs pabijis daudzās austrumu un eksotiskajās valstīs – Taivānā, Nepālā, Kanādā, Irākā, Ēģiptē, Meksikā.«Pa Eiropu varēsim braukāt vecumdienās katrs atsevišķi. Tāpēc esam bagāti ar šādiem piedzīvojumiem,» atklāj E.Simsone. Viņa piebilst, ka tomēr visgrūtāk uzstāties mājās, Jelgavā, kur ir visstingrākā auditorija, bet ārzemēs skatītāji šķiet ekspresīvāki, taču atbildība visur vienādi liela. Līdz 8.martam Jelgavas kultūras namā aplūkojama TDA «Lielupe» jubilejai veltīta izstāde – goda raksti, atzinības un fotogrāfijas.«Arī dejotājiem ir iespēja ielūkoties pagātnē, kā bijis agrāk, jo, lai ietu tālāk, jāpaskatās un jāizvērtē bijušais,» spriež vadītāja, kas lepojas ar saviem dejotājiem. «Es apbrīnoju viņu atdevi dejām. Jo īpaši šajos grūtajos laikos, kad viņi, neņemot vērā, kas notiek apkārt, dejo ar smaidu. Domāju, tas ir atzinības vērts,» teic E.Simsone.
