Ja cilvēks strādā darbu, ko mīl, tas atspoguļojas viņa ikdienā.
Viņam ir prieks, ja cilvēki, pasažieri, ir apmierināti. Gluži kā autobusa šoferis 2.jūnijā maršrutā Ozolnieku skola – Tušķi, pulksten 19.20 no Ozolnieku skolas, juta, ka darījis pareizi, pagaidīdams nokavējušos pensionāru pie pieturas Pansionāts.
Astoņdesmitgadīgā kundze bija viņam ļoti pateicīga, jo šajā vakara stundā viņai nāktos ilgi gaidīt nākamo autobusu vai mēģināt mērot ceļu līdz Rīgas šosejai.
Uzskatu, ka šoferis Augusts Leviks bija ļoti iejūtīgs.
Paldies viņam no sirds!
Vallija Stūre,Jelgavā
