Cilvēka sapņi ir mākslas darbi, kas tapuši ar neredzamām iztēles otām un katram liek justies tik labi! Kā sala, kur patverties no brīžam skaudrās realitātes, mērķis, uz ko tiekties, vai silta seģene, kurā vienkārši ievīstīties.
Kopā ar psiholoģi Aigu Jankevicu mēģinām ieskatīties šīs netveramās, bet tomēr tik manāmās realitātes laboratorijā.Viss sākas ar iztēliIztēle ir psihisks process, kas visattīstītākajā stadijā ir bērniem pirmsskolas vecumā. Mazulis bez pasaku tēliem vienkārši nedzīvo. Tādu nav! Tāpēc svarīgi viņos šo procesu veicināt un bagātināt, piemēram, mudināt zīmēt. Nevis pēc parauga, bet – brīvi, kā viņš pats vēlas. Lai arī sanāk ķēpājums, kuru mazais nosauc par māju – nevajag bērnu ierobežot ar savām klišejām! Šajā vecumā ļoti svarīgas ir arī pasakas, stāsti un dzejoļi, jo viss, ko bērns klausās, attīsta iztēli. Tā bērnam nav noslogota, ja viņš skatās filmiņu, jo tajā režisors un viņa komanda visu pateikuši priekšā – kādā krāsā būs Sniegbaltītes acis, mājiņa un kurpītes. Katrā ziņā bagāta iztēle ir harmoniskas personības iezīme. Kam tā ir sašaurināta, neteikšu, ka rodas problēmas, bet viņš vienā brīdī noķer «aiz astes», ka tā ir iztēles vaina. Piemēram, ir cilvēki, kas tukšā telpā jau redz, kādai tai vajadzētu izskatīties, bet citi nekā. Tas nozīmē, ka pirmie attiecīgajā vecumā zīmējuši, veidojuši no plastilīna vai māla, gleznojuši, droši darbojušies ar krāsām un cēluši smilšu pilis jūras malā. Iztēli veicina ikviena radoša darbība.Iespēja aizfantazētiesTomēr nereti gadās, ka bērns pārāk dziļi ieslīgst nereālajā sapņu pasaulē. Tas var notikt tikai tad, ja blakus nav pieaugušā, kas pastāsta, ka feja pa logu nevar ielidot, viņa dzīvo tikai grāmatā vai multfilmā, ka arī briesmonis no skapja neizlīdīs – tas bija filmā.Bērniem nav nostiprinājusies robeža starp fantazēšanu un realitāti, tāpēc viņiem bieži ir bail, piemēram, no tumsas. Tad vecākiem sausu muti jārunā, ka viss ir kārtībā, nav no kā bīties. Aizveram grāmatiņu, un te ir reālā pasaule. Ja ļauj bērnam fantazēt par daudz un vienmēr atbalsta viņa dzīvošanu iztēlotajā pasaulē, viņš var neatšķirt realitāti no iedomām. Lielās aizņemtības dēļ vecāki nereti ļauj bērnam skatīties televīzijā filmiņas un paši dara savus darbus. Tomēr tajās ir ļoti daudz bērna psihei neizprotamu lietu…Plašāk par šo tēmu lasiet sestdienas, 12.janvāra, «Zemgales Ziņās».
