«Nesen avīzē tika slavēta kāda lietuviešu meitene, kas pirmajā klasē sākusi mācīties piecu gadu vecumā. Taču mūsu Jete Lagzdiņa uz skolu aizgāja, kad viņai bija četri gadi. Tagad viņa ir desmitajā klasē,» stāsta Kalnciema vidusskolas skolotājs Ludvigs Feldmanis.
Pavasarī ābečnieki beidzās. Pagāja vasara. Laismai jāiet pirmajā klasē. Ko darīt Jetei? Mājās palikt viņa negribēja un posās līdzi. Nostājusies blakus saviem ābečnieku biedriem, viņa gaidīja svinīgās pirmā zvana ceremonijas sākumu. Kā tas gadījās, kā ne, pēkšņi Jeti pie rokas paņēma kāda izlaiduma klases meitene, kurai pēc tradīcijas pirmklasnieki bija jāieved skolā. Mamma Daiga teic, ka tas bija likteņa cilvēks, kura vārdu viņa diemžēl nezina. Jetei vairs nevajadzēja mammu, viņa paklausīgi devās šai meitenei līdzi un četrarpus gadu vecumā ierindojās tajā pašā jauktajā pirmklasnieku un 12. klases audzēkņu kolonnā, kur gāja vidējā māsa Laisma.
Beidzot otro klasi, mainījās audzinātāji. Jaunā klases audzinātāja Ineta Āboliņa bija izmisumā: «Kur tik maza jau trešajā klasē!»
Attiecībās ar draugiem meitene ir saticīga. «Lielo» klasesbiedru strīdos nejaucas, tomēr, malā paejot, savu viedokli pasaka gan. Viena no Jetes labākajām draudzenēm klasē ir Diāna Ozola, kas šopavasar ievēlēta par skolas prezidenti. Problēmas, kā pati Jete saka, esot ar puikām no 8. un 9. klases. Daudzi ir gados vecāki un tad nu liekoties baigi varenie.
Plašāku materiālu par Jetes Lagzdiņas skolas gaitām lasiet piektdienas «Zemgales Ziņās».
