Maskava, 4.jūn., LETA–REUTERS. Krievija atkal notēmēs savas raķetes uz mērķiem Eiropā, ja ASV turpinās tur izvērst plānoto pretraķešu vairogu, – tā izteicies Krievijas prezidents Vladimirs Putins intervijā grupai G8 valstu žurnālistu, kas svētdien daļēji publicēta Itālijas laikrakstā “Corriere della Sera” sakarā ar gaidāmo “Lielā astoņnieka” samitu.
Pēc Putina teiktā, tas var notikt, ja ASV neatkāpsies no plāniem mainīt stratēģisko līdzsvaru, iesaistot Poliju un Čehiju pretraķešu vairoga veidošanā.
«Ja daļa ASV stratēģiskā kodolpotenciāla tiks izvērsta Eiropā un, pēc mūsu militāro ekspertu domām, apdraudēs mūs, tad mēs būsim spiesti spert attiecīgus atbildes soļus. Protams, tad mums parādīsies jauni mērķi Eiropā,» viņš sacījis.
Putins atzinis, ka šāda Krievijas reakcija saasinātu bruņošanās sacensību, tomēr paudis viedokli, ka Maskava par to nebūs atbildīga, jo to aizsākusi Vašingtona. «Tie nebijām mēs, kuri sāka mainīt stratēģisko līdzsvaru, tie nebijām mēs, kuri vienpusējā kārtā atcēla līgumu par pretraķešu aizsardzību (ABM),» viņš sacījis.
No šā 1972.gadā noslēgtā līguma 2002.gadā izstājās ASV, lai varētu sākt veidot pretraķešu aizsardzības vairogu.
Pēc Putina teiktā, ASV pretraķešu aizsardzības sistēma rada vienīgi «aizsardzības ilūziju, taču faktiski jauna kodolkonflikta iespējamība būtiski pieaug».
Krievijas prezidents norādījis, ka viņa valsts ir gatava attīstīt efektīvākas uzbrukuma sistēmas. «Vai tās būs ballistiskās vai spārnotās raķetes, vai arī gluži jaunas sistēmas – tas jau ir tehnisks jautājums,» viņš piebildis.
Krievijas kaujinieciskā reakcija uz ASV pretraķešu aizsardzības sistēmas veidošanu pēdējā laikā atsaukusi atmiņā aukstā kara noskaņas. Pagājušajā nedēļā Putins veltīja agresīvus izteikumus Amerikas Savienotajām Valstīm, nosaucot to politiku par imperiālistisku.
Krievija gājusi vēl tālāk, izmēģinot jaunu ballistisko raķeti un iesaldējot savas saistības, ko paredz pēc aukstā kara noslēgtais līgums, kas ierobežo parasto bruņoto spēku izvietošanu Krievijas rietumu robežu tuvumā.
Krievija iepriekš jau paudusi neapmierinātību ar ASV plāniem jaunās pretraķešu sistēmas ietvaros izvietot Čehijā radaru stacijas, bet Polijā desmit pārtvērējraķetes. ASV uzsver, ka šī sistēma nav vērsta pret Krieviju, bet palīdzētu aizsargāties pret raķešu triecieniem no tādām valstīm kā Ziemeļkorejas vai Irānas.
Putins šo motivāciju nosaucis par neticamu. «»Irānai nav tāda darbības rādiusa raķešu, tātad ir skaidrs, ka šis jaunievedums attiecas uz mums [Krieviju],» viņš sacījis.
Kā ziņots, Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs svētdien jau pavēstīja, ka Maskava «nocirtīs» ASV plānotā pretraķešu vairoga radītos draudus, ja tā elementi tiks uzstādīti Krievijas robežu tuvumā.
«Ja Eiropā mūsu robežu tuvumā parādīsies Amerikas arsenāla stratēģiskie komponenti (..), mums būs pienākums nocirst šī izvietojuma potenciālos draudus,» valsts telekanālā «Vesti-24» sacīja Lavrovs.
