Otrdien, 10.martā, Jelgavas kultūras namā viesizrādi piedzīvos Ventspils teātra iestudētā Andra Zeibota luga «Liliju ezers». «Kā vecs jelgavnieks, kas ilgus gadus nostrādājis Jelgavas teātros, joprojām uzturu saikni ar Jelgavu un uzskatu par pienākumu katru savu jauno Ventspils teātra izrādi atvest uz šo pilsētu. Tā ir tradīcija,» stāsta Ventspils teātra režisors Agris Krūmiņš.
Šoreiz skatītājiem tiek piedāvāts pilnīgi jauns darbs, jauniestudējums «Liliju ezers». Kā vērtē režisors, A.Zeibota dramaturģija vēl nav iepazīta, jo plašākai sabiedrības daļai vīrs zināms kā viens no radio SWH joku dzinējiem.«Bet viņš ir ļoti nopietns dramaturgs, kam ir lugu krājums, vairākas prozas grāmatas, rakstījis arī dzeju. Zeibota dramaturģija ir ne vien nopietna, bet arī neapgūta. Es pat gribētu teikt, ka tā ir intelektuāla un ne pārāk viegli uztverama,» spriež A.Krūmiņš.Lugā stāstīts par tūristu grupu, kas ierodas nomaļā stacijā ar nosaukumu «Liliju ezers». Tā ir kā pielūgsmes vieta, kā Meka, kur visi vēlas nokļūt. «Tas arī šodien ir ļoti aktuāli, ka daudzi grib kaut kur nokļūt. Braukt un meklēt, kur nu būs tā laime,» spriež režisors.Tūristus «Liliju ezerā» sagaida dažādi neparedzami notikumu pagriezieni. «Sižets ir arī nedaudz nežēlīgs un paskarbs. Luga sasaucas ar šodienas notikumiem, ar to, kas notika 13.janvārī Vecrīgā, lai gan tā rakstīta 90.gados. Stāstā ir arī terorisma elementi un jaunās paaudzes dumpīgums,» stāsta A.Krūmiņš.Interesanti, ka tajā parādās vecākā paaudze, kas it kā dzīvo pagātnē, un jaunā jeb šie tūristi, kuriem eksistē tikai nākotne, tas, ko viņi grib sasniegt. Tādējādi izrādes gaitā tiek sasniegta tagadne un galvenās vērtības.«Liliju ezers» ir ar interesantu, noslēpumainu un dinamisku sižetu, lugā ir mazliet šausmu estētikas, kaut kas absurds, kā arī jūtama mistikas klātbūtne. Izrāde būvēta ar izteiktu mūzikas, kustības un plastikas klātbūtni. Tajā kā kustību līdzautore līdzdarbojusies arī jelgavniece Alda Skrastiņa, savukārt Lāsma Svikule ir kostīmu māksliniece, kurai šis ir pirmais darbs Ventspilī. Scenogrāfiju veidojis Ints Sedlenieks.
