Pēdējo dienu, nedēļu un arī mēnešu notikumi pasaulē ļauj ikvienam loģiski domājošam cilvēkam saprast, ka pasaule, bet jo īpaši Eiropa, nekad vairs nebūs tāda kā pirms gada vai diviem. Vardarbība un karš Tuvajos Austrumos, faktiski karš Ukrainā, terors pašā Eiropas sirdī un aizvien augošās bēgļu straumes, kas pārpludina tam pilnīgi nesagatavoto Eiropu. Tas viss aizvien vairāk liek domāt – kāda būs nākotne ne tikai mūsu bērniem un mazbērniem, bet mums pašiem jau pēc gada.
Pēdējā laikā notikumi liecina par civilizāciju sadursmi, kam par iemeslu ir ne tik daudz «parasto cilvēku» vēlme iekarot jaunas teritorijas (kā tas notika pagājušajos gadu tūkstošos), bet gan politiķu nespēja spriest un rīkoties loģiski, lai starptautiskās problēmas risinātu diplomātiski un cilvēciski, nevis ar agresiju un naidu. Nav pārliecības, vai milzīgā bēgļu straume ir saistīta ar bēgšanu no trūkuma, vardarbības vai vienkārši ar dabisku vēlmi dzīvot labāk. Šķiet, neviens uz šo jautājumu atbildēt nespēj ne šodien, ne arī spēs pēc gadiem 50. Bēgļi bijuši visos laikos, taču tik milzīga tautu staigāšana gan sen nav pieredzēta. Un traģiskākais ir tas, ka tie cilvēki, kuriem sabiedrība deleģējusi tiesības lemt, šajā milzīgajā krīzē parāda totālu bezspēcību.
Pagaidām tas neattiecas uz Latviju, bet uz visu ES kopumā, jo ne jau mēs šoreiz izlemjam, kad un cik bēgļu uzņemt, kad un kurās sadursmēs iesaistīties. To izlemj pilnīgi citos varas gaiteņos. Savukārt mums jau nākas saskarties ar šo nepārdomāto lēmumu sekām. Paldies Dievam, pagaidām gan tikai raugoties uz problēmu ārpus Latvijas, tomēr izskatās, ka pavisam drīz bēgļu straume ieplūdīs arī pie mums. Un paradoksāli, ka mēs aizvien kaut ko gaidām, bet nerīkojamies. Nav skaidrs, kur un kā izmitināsim cilvēkus, kurus liktenis atsviedīs uz Latviju. Kā viņus uzturēsim, kā palīdzēsim iedzīvoties mūsu zemē, kā mācīsim valsts valodu, kā integrēsim. Bīstamāki par agresīviem vadoņiem ir neizlēmīgi vadoņi, jo to muļķības izraisītas civilizāciju sadursmes var notikt daudz nekontrolējamāk. ◆
