20. marts. Laba diena. Pieredzējušu copmaņu vidū dzirdamas visai pretrunīgas atsauksmes, kādam jābūt āķim. Vieni uzskata, ka veiksmīgāki ir mānekļi, kuriem izraudzīti un ielodēti āķi, kas ir ārpus trīsžuburīša ķermeņa.
20. marts. Laba diena. Pieredzējušu copmaņu vidū dzirdamas visai pretrunīgas atsauksmes, kādam jābūt āķim. Vieni uzskata, ka veiksmīgāki ir mānekļi, kuriem izraudzīti un ielodēti āķi, kas ir ārpus trīsžuburīša ķermeņa. Savukārt citi makšķernieki pārliecināti, ka veiksmīgi ir trīsžuburīši, kuriem āķi ielodēti mormiškas ķermeņa līmenī. Manuprāt, labi var būt gan vieni, gan otri, viss atkarīgs no vietas un no zivs aktivitātes. Noteikti arsenālā jābūt abiem, tad arī iespējamās kļūdas nebūs.
Trīsžuburu krāsa nav galvenais copes faktors, bijušas dienas, kad veiksmīgāki ir ķiršu sarkanie mānekļi, lai gan man sevišķi labi gājis ar melnajiem un zaļajiem mānekļiem.
21. – 22. marts. Teicamas copes dienas. Labākā ēsma balto zivju makšķerēšanai ir odu kāpuri. Sekmīgi ķeras arī uz mormiškas. Ar to pavasarī bieži vien makšķerē seklās vietās, un tur nu var trāpīties kilogramīgi brekši. Pie krasta ķersies arī raudas un asari. Uz mormiškas ar vībotņu kāpuriem piesakās brekši, sapali, karūsas, ruduļi.
Ļoti labi uz odu kāpuriem, sliekām, vībotņu kāpuriem vai ziemas vizuļiem nāk asari, nometuši ziemas gurdenumu. Brīžiem tie neļauj vizulim nolaisties līdz vajadzīgajam dziļumam, kad uzreiz to sagrābj. Jārīkojas ļoti ātri, lai asaru bars neaizpeldētu prom, tādēļ makšķerēt ērtāk ir divatā, lai ēsma pastāvīgi atrastos āliņģī.
23. – 26. marts. Zivis ir sevišķi kūtras, ēsmu tās neņems ne lūdzamas. Vienīgi no agriem rītiem aktīvas būs vēdzeles. Tās var noķert ar dažādu dzīvnieku valsts maltīti, bet labākos panākumus iespējams gūt, ja izmanto naktstārpus un ēsmas zivtiņas. Naktstārpi uz gruntsmakšķeres āķiem jāliek kamoliņā, nedrīkst atstāt garu tārpa asti. Par ēsmas zivtiņām jāizraugās grunduļi un ķīši, jo tie pārsvarā uzturas grunts tuvumā un bieži vien ir vēdzeļu kaimiņi. Daži novērojumi: beigtu zivtiņu tās ķer daudz sliktāk nekā dzīvu, neatkarīgi no tā, vai tā saspiesta vai ne. Puvušu ēsmu vēdzeles ņem ļoti reti. Nevar teikt, ka tām nepatīk baltās zivis, tomēr priekšroka ir ķīsim, it sevišķi, ja iekšā vēl ikri. Par ēsmu var ņemt arī zivs gaļas sloksnīti, bet to vēdzeles labprāt iekāro, kad ir ļoti aktīvas. Vardītes var izmantot vienīgi rudens copē, tās tad ir vēdzeles delikatese. Doties šo zivju medījumos ieteicams nelielā grupā, to uzmanību piesaista arī makšķernieku sarunas. Pavadīt nakti ūdeņu krastos nav viegli. Ieteicams iekurt nelielu ugunskuru, noteikti silti jāsaģērbjas, bet cik patīkami ir cīnīties ar spēcīgu un neprognozējamu zivi, kāda ir vēdzele.
27. – 31. marts. Labas copes dienas. Lai rosinātu apetīti tādām zivīm kā brekši un raudas, pilnīgi pietiek, ja trīs pilienus zemeņu vai “tuttifrutti” aromatizatora atšķaida glāzē ūdens, tad no iekšpuses ar to apsmērē ēsmas glabājamo kastīti. Savukārt, lai pievienotu iebarojamai ēsmai, aromatizatori jāatšķaida koncentrācijā viens piliens uz glāzi ūdens. Kilogramam nepieciešamas divas trešdaļas šķidruma.
Veikalos iespējams iegādāties dažādu firmu aromatizatorus. To piedāvājums ir iespaidīgs, bet kuru izvēlēties? Noteiktus padomus nevar dot. Dažkārt ražotājfirmas norāda, ka smaržviela paredzēta lietošanai aukstā ūdenī, taču parasti tā paredzēta 9 – 120C, nevis 40C. Noteikti būtu lietderīgāk izmantot aromatizatorus, uz kuru iepakojuma iespējams izlasīt ražotāju un smaržvielas saturu. Jebkurā gadījumā copi ieteicams sākt bez iebarojamās ēsmas, un tad iekārdināt tā, lai rosinātu zivju apetīti, nevis censties iegūt pretējo efektu un tās aizbaidīt.
Jāatceras, ka no 16. marta aizliegta jebkura veida līdaku ķeršana. Šīm zivīm norisinās galvenais dzīves process – nārsts.
Ne asakas vēlot, Raivo Āķītis
