16. – 18. maijs. Nav ko velti mērcēt tārpus, būs sliktas dienas.
16. – 18. maijs. Nav ko velti mērcēt tārpus, būs sliktas dienas.
19. – 24. maijs. Zied ievas, pogo lakstīgalas. Ķersies labi. Joprojām turpinās arī līdaku rijības uzliesmojumi, kas apdzisīs vien tad, kad ūdens sasils virs 20 grādiem. Mēdz uzskatīt, ka pavasarī pēc nārsta līdakas ir tik izbadējušās, ka tām vienalga, kādu vizuli spiningotājs piedāvā – ķers bez izvēles visu. Bet tā nav. Pieredze rāda, ka dažos ūdeņos veltīgi gaidīt lomu, lietojot spoži baltus vizuļus, citos – tumšus. Līdakas vislabāk ķer tos, kas tām atgādina vietējā ūdenskrātuvē pārsvarā mītošās zivis. Tādēļ pēc pirmajām neveiksmēm nenoveliet visu vainu uz “nepareizu” vēju vai barometra svārstībām, bet gan eksperimentējiet ar vizuļiem. Tas atmaksājas.
25. maijs. Šodien diez kādi labie lomi nav gaidāmi.
26. – 28. maijs. Ķersies labi. Iemetot gruntsmakšķeri, ir cerības uz kādu prāvu līni vai resnu sudrabkarūsu un karpu. Svarīga detaļa ir copes signalizators. Pēdējos gados izstrādāti vairāki, kas elektroniski ziņo par zivs interesi ne vien ar skaņas efektu, bet arī vizuāli. Izmantojot šādus signalizatorus, zivis pretestību nesajūt. Kā lielākais mīnuss jāmin tas, ka šis brīnums ziņo ne vien par lomu, bet arī par stiprāku vēja pūsmu. Un tad makšķerniekam jāprot atšķirt viltus copi no īstās.
No mehāniskajiem signalizatoriem vispopulārākie ir zvaniņi, kas iestrādāti korķī un tiek piesieti pie makšķeres. Pēc ēsmas iesviešanas straume iztaisno auklu no ēsmas līdz zvaniņam gandrīz taisnā līnijā. Zvaniņa svars spiež auklu uz leju un tajā izveido nelielu izliekumu. Tādā stāvoklī katra niecīgākā zivs pieskaršanās ēsmai atsauksies uz zvaniņu. Tas lēni cilāsies uz augšu un leju. No strauja zivs ķēriena zvaniņš stipri lēkā un zvana. Reizēm tas no spurastes kampiena nevis lēkā, bet, zivij savelkot auklu, strauji ceļas uz augšu.
29. maijs. Ķersies samērā vārgi, bet nav izslēgts, ka dažam neatlaidīgam makšķerniekam laimēsies.
30. maijs. Veiksmīga diena. Labu lomu gūsiet, tradicionālo ēsmu vietā līdakām piedāvājot dzīvās ēsmas zivtiņas, vimbām – spāres. Jāņem vērā, ka plēsīgās zivis, it sevišķi līdakas, mēdz mieloties arī ar vardēm, kas ir daļa no viņu dabiskās barības. Taču vardes nebūt nav līdaku ikdienas ēdienkartē. Var teikt, ka tās ir delikatese, un, ja plēsoņai rodas izdevība, tā ar prieku nobauda tikai varžu kājiņas, nu gluži kā francūži. Neatkarīgi no gadalaika plēsīgās zivis uzbrūk visam, kas kustas, un pastāvīgi meklē dzīvas radībiņas. Vardes sastopamas vai katrā ūdenskrātuvē, tās peld pa ūdeni, mīt vietās, kur ir daudz ūdensaugu, un brīžiem uzvedas ļoti trokšņaini, tādēļ bieži kļūstot par viegli iegūstamu laupījumu. Plēsoņas lieliski zina, kā izskatās vardes, kā tās kustas, un jebkurā momentā gatavas uzbrukt. Ņemot to vērā, izbrauciens pie ūdeņiem solās kļūt vēl aizraujošāks. Protams, par ēsmu iespējams izmantot dzīvas vardes, taču ne visi makšķernieki to var, tādēļ izgudrotas to imitācijas, kas apbrīnojami līdzīgas dzīvajām. Starp citu, arī uzvedas analogi.
31. maijs. Slikta copes diena. Zivīm šodien paredzēts gavēnis. Neaizmirstiet, ka līdz 31. maijam aizliegts ķert nārstojošos zandartus un alatas.
Ne asakas vēlot – Raivo Āķītis
