Tā droši var teikt tie jelgavnieki, kuriem laimējās būt 22. jūlija koncertā kultūras namā.
Tā droši var teikt tie jelgavnieki, kuriem laimējās būt 22. jūlija koncertā kultūras namā.
Jau sākot ar ritma improvizācijām, ar teatrālu žestu atdarinot senlaiku spēlmaņus, līdz pat fināldziesmai “Tu saviļņoji mani” neatslāba publikas interese un uzmanība. Tā gan varēja būt vētraināka, taču der atcerēties, ka Jelgavā patiesi augstā godā tur dziedāšanas, jo īpaši “a capella”, tradīcijas, tāpēc ar bijību uzņem visu, kas nodots vērtējumam.
“Cosmos” priekšnesums bija intonatīvi tīrs, saskanīgs, ritmiski perfekts. Klausoties divdaļīgo programmu “Pa un par”, aizdomājos, ka varbūt tas viss ir kosmiskas skaņas inspirēts. Lai ko izpildītu grupa “Cosmos”, gandrīz vienmēr jaušams liriski smeldzīgs piesitiens. Bet ne tikai. Ir arī pa asprātīga humora dzirkstij, kādas asākas, dramatiskākas notis. Saprotama ritma akcentēšana, jo tas ir viens no būtiskākajiem 20. gadsimta mūzikas izteiksmes līdzekļiem. Ikviens “Cosmos” iznāciens ir teatrālisma elpas apdvests, kaut daudzviet saglabājas skatuviskais statiskums, ko prasa “a capella” stils. Tajā pašā laikā “Cosmos” neko īpaši neizspēlē, neakcentē. “Cosmos” var apskaust par šķietami eleganto nevērību, kādā tiek pasniegta “Black bird” (žilbinošā tempā!), “I can”t dance”, kā arī “42 minūtes”, kur saklausāms kaut kas no krievu pilsētas romances, kaut kas no častuškām. Atskaņojumā nebēdnība, azartiskums, bet ne sakāpinātība līdz baltkvēlei (kā, piemēram, “Kremerata” un Krēmers spēlē Desjatņikova opusus). Palikt mazliet atstatus – tā ir, manuprāt, būtiska “Cosmos” īpašība. Spriegāk, balādiskāk, vērienīgāk nekā ierasts izskan “Dūdieviņš”. Dramatiskais skarbums saviļņo “Tautas laika” skanējumā. “Cosmos” sintezē visdažādākos stilus – roku, džezu, latino, arī orientālo. Austrumniecisks, meditatīvi skaists “Saullēkts”.
Protams, publika gaida un arī sagaida kādu atsauci uz “Cosmos” neseno muzicēšanu kopā ar Bobu Makferinu. Un tad jau likumsakarīga brīvi nepiespiestā “Don”t Worry, Be Happy”, kur B.Makferina vietā šoreiz Jānis Strazdiņš (bass). Jāņa Šipkēvica kontrtenors skaisti iekrāso koncertprogrammā ietvertās dziesmas, īpaši “I can”t dance”, “Dūdieviņu”. Atmiņā paliek arī Andra Sējāna (kontrtenors) solo “Tautas laikā”. Ar improvizatorisku brīvību pārsteidz Reinis Sējāns, fascinē viņa ritma “freskas”, bet pāri visam Maikla Džeksona imitācija hitā “Billy Jean”. Jebkuru dziesmu “Cosmos” rūpīgi iedzied ar balsi, prātu, emocijām. Vienmēr apbrīnas vērti ir dziesmu ievadi un, protams, fons – tik precīziem ilgstošā ostinato veiktiem štrihiem, jo īpaši “staccato”. Lai arī “Cosmos” atskaņo pavisam cita laika mūziku, prātā nāk baroks ar tā dižmeistaru Bahu, kura invencijas un fūgas bija Maijas Kurmes (bijušās jelgavnieces) teorijas stundu “dienišķā maize”. Protams, ka koncerta norisē ir arī dažas nemuzikālas cezūras, piemēram, atraktīvā fotografēšanās, kas tuvināja, saliedēja izpildītājus un klausītājus.
Bet vienmēr visam pienāk gals – atsperīgi, asprātīgi dzīvi izskan vēl kāds “Cosmos” hits, proti, “Fledermauša šūpuļa dziesma”. Koncerta izskaņā – skumjš atvadu sveiciens Jelgavai un jelgavniekiem – “Tu saviļņoji mani”. Jautājums – ko “Cosmos” mums sniegs nākotnē? Ceru, ka atbildi saņemsim drīz.
