Saistībā ar janvārī pašvaldībā pieņemto lēmumu uzsākt detālplānojuma izstrādi problemātiskajai teritorijai Cukura ielā 2, kur iepriekš SIA “Auras centrs” bija cerējis būvēt lielveikalu, Cukura, Pļavu un tām piegulošo ielu iedzīvotāji ar 67 personu parakstītu apstrīdēšanas iesniegumu vērsušies Jelgavas domē, lai “jau saknē” pārtrauktu jebkādus mēģinājumus atsākt šīs teritorijas apbūvi, pirms nav atbilstoši pārveidota šī rajona ielu satiksme.
“Trešdienas rītā pamodos no apskaidrības par to, cik stulba jau saistībā ar lielveikala “Depo” ieceri bija doma par rotācijas apļa izbūvi Lielupes tilta galā pie Rīgas un Cukura ielas krustojuma,” “Ziņām” skaidro Cukura ielas iedzīvotājs būvinženieris Gunārs Segliņš. “Rotācijas apļus parasti veido, lai organizētu satiksmi pie vienmērīgas transporta plūsmas četros virzienos. Šajā gadījumā vēlas veidot rotācijas apli vietā, kur 95 procenti transporta aizietu pa Rīgas ielu un Brīvības bulvāri. Vai tiešām tādēļ, lai kāds varētu ērti piebraukt kāda iecerētajai tirdzniecības vietai, braucējiem, kas ik dienas ir ceļā no Jelgavas centra uz Pārlielupi, Ozolniekiem vai Rīgu, būtu jāriņķo pa apli,” retoriski jautā G.Segliņš.
Apstrīdēšanas iesniegumā minēts, ka vēl pirms gadiem sešiem privātīpašniekam aptuvenajā adresē Cukura ielā 2 piederēja tikai 6226 kvadrātmetri no tagadējiem 35,6 tūkstošiem. Proti, 29,4 tūkstoši kvadrātmetru liela teritorija, kas atrodas aiz 2010. gadā uzbūvētā aizsargdambja, bija pašvaldības zeme. “Tikai par domei zināmiem SIA “Auras centrs” nopelniem arī šī publiskā teritorija pārtapa par privātīpašumu, tiekot samainīta pret vairākiem līdzīga lieluma zemesgabaliem, kuri vērtības ziņā nebija līdzvērtīgi šai pilsētas ekskluzīvajai teritorijai,” secināts iesniegumā.
Iesniegumā minēta arī problēma, ar ko saskaras ne tikai Cukura un Pļavu ielas iedzīvotāji. Proti, šīs ielas diezgan bieži izmanto caurbraucēji, taču tajās tikai vienā pusē ir izbūvēts trotuārs un nav noteikti nekādi ātruma ierobežojumi.
Galvenā prasība, kas ir norādīta apstrīdēšanas iesniegumā, ir šāda: “Kamēr nav īstenota jau piecdesmit gadu lolotā iecere Jelgavā pār Lielupi uzbūvēt Ziemeļu tiltu, kas atslogotu no satiksmes pilsētas centru un arī Cukura un Rīgas ielas krustojumu, nevar dot zaļo gaismu nekādu mega projektu attīstībai, kas radītu papildu slodzi šim Pārlielupes mikrorajonam.”
Viens no iesnieguma parakstītājiem Cukura ielas iedzīvotājs uzņēmējs Jānis Bandenieks teic, ka ir noraizējies par pašvaldības atbalstītajām SIA “Auras centrs” aktivitātēm. “Viņi grib izstumt cauri vēlreiz to pašu,” teic J.Bandenieks. Pašvaldībā 2014. gadā pieņemtais Cukura ielas lokālplānojums, kas noteica, ka Cukura ielā 2 ir pieļaujama sabiedriskā apbūve, vēl aizvien ir spēkā. Tiesājoties Cukura ielas iedzīvotājiem kopā ar sabiedrotajiem izdevās atcelt lielveikala “Depo” būvatļauju, taču lokālplānojums ir palicis veicais. J.Bandenieks domā, ka Cukura ielas ekskluzīvā vieta būtu jāatvēl privātmāju apbūvei, bet pašvaldībai pienāktos vienoties ar SIA “Auras centrs” par šī privātīpašuma iemainīšanu pret citu zemesgabalu. “Tepat Cukura ielas galā pie dzelzceļa var būvēt kaut divus trīs lielveikalus,” saka J.Bandenieks.
