Savulaik pirmās Latvijas brīvvalsts prezidents Kārlis Ulmanis nāca klajā ar aicinājumu tautai atbalstīt cukura ražošanas nozari valstī.
Savulaik pirmās Latvijas brīvvalsts prezidents Kārlis Ulmanis nāca klajā ar aicinājumu tautai atbalstīt cukura ražošanas nozari valstī. Tā kā tolaik bija uzceltas trīs cukurfabrikas, tautas atbalsta mehānisms bija vienkāršs – saldinot tējas vai kafijas tasi, par katru cukurfabriku jāieber viena karotīte cukura. Jau desmit gadu esam ES, situācija šajā nozarē izveidojusies visai drūma. Pirmkārt, no trim rūpnīcām palikušas vien divas – Jelgavā un Liepājā. Otrkārt, šajās dienās Briselē tiek lemts par to, ko darīt tālāk. Atzīts, ka cukura cenas ES ir pārāk augstas, tāpēc reformas laikā plānots samazināt cukurbiešu cenas ES cukura tirgus reformas laikā par 42,5 procentiem, cukura – par 39 procentiem. Zemkopības ministrija par šādiem plāniem izsakās viennozīmīgi – nozare Latvijā nespēs pastāvēt. Latvijas pārstāvji uzskata, ka Eiropas Komisijas piedāvātais cenu samazinājums abos variantos ir pārāk radikāls un ievērojami pārsniedz Latvijai pieļaujamos cenu samazinājuma līmeņus. Turklāt cenu samazinājumam jānotiek pakāpeniski, nevis, kā paredzēts EK priekšlikumā, nākamo divu gadu laikā.
Kad iestāšanās ES sarunas vēl tikai risinājās, cukura ražošanas nozare Latvijā tika virzīta uz ilgtspējīgu attīstību, stabiliem ienākumiem gan biešu audzētājiem, gan cukura ražotājiem. Turklāt lauksaimnieki, domājot par nākotni, ņēma kredītus. Kā atzīst Zemkopības ministrijā, tagad cukurbiešu audzēšanas tehnoloģijas mūsu lauksaimniekiem ir teju modernākās Eiropā. Cukura reformas rezultātā iegūšot patērētāji, jo cukuram vajadzētu kļūt lētākam. Vai tas tā būs, neviens nevar garantēt. Neesam pieraduši dzirdēt, ka kaut kas kļūst lētāks. Labākajā gadījumā, turpinot palielināties energonesēju cenām, maksa par cukuru saglabāsies pašreizējā līmenī.
Atgriežoties pie cukura ražošanas divās Latvijas cukurfabrikās, uzmanīgu dara Eiropas Komisijas piedāvājums. Par cukura ražošanas brīvprātīgu pārtraukšanu pirmajā ES cukura tirgus reformas gadā abas Latvijas cukurfabrikas Liepājā un Jelgavā varētu saņemt 730 eiro (513 latu) par tonnu kvotas cukura. Zinot, ka kopējā Latvijai atvēlētā cukura ražošanas kvota jeb atļautais cukura ražošanas apjoms gadā ir 66 500 tonnu, var izrēķināt, ka jau pirmajā reformas gadā abas Latvijas cukurfabrikas kompensācijās par atsacīšanos no cukura ražošanas un kvotām varētu saņemt 48,54 miljonus eiro (34,12 miljonu latu). Piemēram, Jelgavas Cukurfabrikai tas būtu vairāk nekā 30 miljonu eiro (aptuveni 21 miljons latu) gadā. ES cukura tirgus reformu plānots sākt 2006. gadā un realizēt līdz 2014. gadam, bet par brīvprātīgu atteikšanos no cukura ražošanas kvotām un ražošanas pārtraukšanu paredzētas kompensācijas, kas, pirmajos četros reformas gados summai pamazām sarūkot, tomēr jebkurā gadījumā paliks iespaidīgas. Eiropas Komisijas pārstāvis Latvijā Endrjū Rasbašs teicis: “Jo ātrāk izlems slēgt, jo lielākas kompensācijas saņems.” Domājams, lielā nauda varētu būt izšķirošais faktors, lai Zemgalei kā kādreiz slavenam cukurbiešu audzēšanas reģionam tiktu pārvilkts krusts. Neaizmirsīsim, ka darbs būs jāatrod cukurfabrikā nodarbinātajiem. Protams, no vides aizsardzības viedokļa raugoties, iegūtu Lielupe un gaiss Jelgavā, bet vai ieguvumi atsvērs zaudējumus? Cukura ražotājiem par atteikšanos no kvotām un cukura ražošanas pārtraukšanu un līdz ar to arī tam paredzētajām kompensācijām jāpaziņo līdz nākamā gada 31. jūlijam.
