Latvijas pārtikas ražotāji prasa pārstrādāto cukuru daļēji subsidēt no valsts budžeta, un šo prasību par pamatotu uzskata Latvijas Pārtikas federācijas prezidents Viktors Mende.
Latvijas pārtikas ražotāji prasa pārstrādāto cukuru daļēji subsidēt no valsts budžeta, un šo prasību par pamatotu uzskata Latvijas Pārtikas federācijas prezidents Viktors Mende.
Cenu starpība ietekmē konkurētspēju
Pašlaik Latvijā cukura cena ir 305 lati par tonnu, bet tonna ievestā cukura maksā tikai 185 latus. Cenu starpība ir galvenais iemesls, kādēļ mūsu saldumu ražotāju piedāvātajam ir grūti konkurēt ar importa izstrādājumiem, kā arī iekļūt ārvalstu tirgos. Mūsu likumi Latvijas pārtikas ražotājiem aizliedz ražošanā izmantot ievestu cukuru. Pēc pārstrādātāju domām, cukura nozarē tāpēc veidojas kritiska situācija un Latvijā ik gadu samazinās cukuru saturošo produktu ražošana. Tā, 1999. gadā apjomi sarukuši par 42, bet pērn – par 15 procentiem. Vienlaikus palielinās šo produktu importa apjoms (1999. gadā konditorejas izstrādājumu imports palielinājies par 38, bet 2000. gadā – par 43 procentiem). Arī iekšējam tirgum domāto produktu ražošanā arvien vairāk tiek izmantots ievestais cukurs. Turklāt vēl palielinās nelegāli ievestā cukura apjomi.
Pārtikas ražotāji noraizējušies, ka valdības īstenotā politika, kas paredz subsīdijas zemniekiem par cukurbiešu audzēšanu, īstenota uz cukura pārstrādātāju rēķina. Tādēļ Latvijas un kaimiņvalstu ražotās produkcijas cenu starpība ir apmēram 30 procentu. Runas par cukura kompensāciju ilgst jau trīs gadus, tomēr rezultātu nav un vietējiem uzņēmumiem samazinās saldās produkcijas tirgus daļa.
Piedāvā trīs risinājuma variantus
Saldās produkcijas ražotāji kompensācijas maksājumiem cukura pārstrādei no valsts budžeta prasa apmēram 1,5 miljonus latu, jo tad cena par tonnu cukura samazinātos par 35 latiem. Ja tā notiktu, zemāka būtu produkcijas pašizmaksa un palielinātos tās konkurētspēja. Kompensāciju ieviešanu akceptējusi Pārtikas federācijas ekspertu padome un Tautsaimniecības padome. Projektu atbalsta arī Zemkopības ministrija (ZM).
Izskatīšanai Ministru kabinetā iesniegta koncepcija par vietējā cukura izmantošanu pārtikas ražošanas uzņēmumos. Tā paredz trīs iespējamos risinājuma variantus, tostarp arī noteikt cukura akcīzes nodokli. Pirmais variants paredz ieviest Eiropas Savienības cukura tirgus organizācijas principus, otrais – noteikt akcīzes nodokli baltajam cukuram un cukuru saturošiem produktiem, bet trešais princips paredz daļēju cenas kompensāciju.
Apstiprinot trešo variantu – pārstrādei izmantotā cukura daļēju cenas kompensēšanu ar papildu līdzekļiem no valsts budžeta –, plānots atlīdzināt zaudējumus uzņēmējiem, kas ražo produktus ar cukura saturu virs 20 procentiem un dokumentāli apliecina to, ka pārstrādei izmantots Latvijas izcelsmes cukurs un produkcija realizēta vietējā tirgū. Līdzekļi cenas kompensācijai būtu piešķirami no valsts budžeta papildus Lauksaimniecības likumā minētajiem trīs procentiem no gada pamatbudžeta kopējiem izdevumiem. Plānotais kompensējamā cukura apjoms ir 15 tūkstoši tonnu.
Otrais koncepcijā piedāvātais variants paredz ieviest akcīzes nodokli cukuram un cukuru saturošiem produktiem. Tas vajadzīgs, lai veidotu finansu resursus, ko izlietot kā kompensāciju par pārstrādei izmantoto cukuru.
Situācija nav viennozīmīga
Pēc Liepājas Cukurfabrikas ģenerāldirektores Valijas Zabes domām, cukura pārstrāde Latvijā iznīkst un, iestājoties Eiropas Savienībā, šīs nozares var vispār nebūt. Tas ietekmē arī cukura ražotājus, jo 15 tūkstoši tonnu cukura, ko pārstrādā saldumu ražotāji, ir nopietna tirgus daļa. Kompensācija varētu būt vienīgā iespēja situāciju neitralizēt. Arvien lielāka uzmanība jāpievērš arī nelegālā cukura tirgus ierobežošanai, kas Latvijā veidojot aptuveni 10 līdz 15 procentu.
Jelgavas Cukurfabrikas ģenerāldirektors Harijs Veģeris domā, ka šis īsti nav cukura ražotāju jautājums. Starpvalstu līguma rezultātā Latvijas saldumu ražotāji nostādīti neizdevīgā situācijā. «To, ko Dieviņš izdarījis, mainīt nevar, bet cilvēku darbus iespējams koriģēt. Ja to negrib darīt, pastāv iespēja rīkoties ar budžeta naudu. Saldumu ražotājus, tāpat kā jebkuru citu nodokļu maksātāju, grūtajā situācijā vajadzētu atbalstīt. Bet soļiem jābūt izsvērtiem, jo ne visi ražotāju nosauktie zaudējumu skaitļi tādi patiešām ir. Tāpēc vispirms vajadzētu izzināt faktisko situāciju. Bet, rīkojoties ar budžeta naudu, to vajadzētu skaitīt,» spriež H.Veģeris.
Cukura tirgus dalībnieki stāsta, ka dzirdējuši informāciju par cukura aizvietotāju izmantošanu saldumu ražošanā. «Bet vai uz izstrādājumiem tas ir godīgi norādīts?» prāto cukura ražotāji. Tātad situācija nav tik vienkārša, kā skaidro saldumu ražotāji. Arī atsaukties uz zemnieku subsidēšanu nav visai korekti, jo šis jautājums tika plaši izdiskutēts. Sava cukura ražotājiem subsidēta pārprodukcija, nevis zaudējumi.
«Nav patīkami, ja visu laiku norāda, ka Latvijas cukurs ir dārgāks. Tas ir lētāks nekā Eiropā un tikpat dārgs kā Lietuvā. Tas, ka kaimiņu valsts izveidojusi mehānismu, kā ārpus valsts cukuru realizēt lētāk, ir valdības kompetencē,» saka H.Veģeris.
Lauksaimnieki subsīdijas neatbalsta
Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP) aicina Baltijas valstu saldumu ražotājus pārtraukt «politiskās spēles» cukura tirgū. LOSP arī norādījusi, ka šogad neatbalstīs subsīdiju izmaksu Latvijas cukura pārstrādātājiem. Nozīmīgs zaudējums zemniekiem bijis jau pērn, kad cukura intervencei un saldumu ražotājiem kopumā no subsīdiju līdzekļiem izmaksāts vairāk nekā miljons latu.
LOSP pieļauj, ka Baltijas valstu Brīvā tirdzniecības līguma ietvaros pastāv vienošanās atsevišķu saldumu ražotāju starpā, kas ļauj kontrolēt cenas cukura tirgū un veido augsto saldumu cenu Latvijā. Sadarbības padome uzskata, ka pašiem uzņēmējiem būtu jāizvērtē, kādēļ Latvijā tik lielos daudzumos ieplūst Eiropas B un C kvotu cukurs, kā arī jāziņo par dempinga cukura ievešanu, liekot Valsts iekšējā tirgus aizsardzības birojam sākt nopietni strādāt.
«Ja Latvijas uzņēmēji nespēj darboties bez zaudējumiem, viņiem no šā tirgus ir jāaiziet,» ziņu aģentūrai LETA sacījis LOSP sekretariāta vadītājs Valdis Dzelzkalējs.
