Cukura ražošanas procesu kā sarežģītu, ar neskaitāmām ķīmiskām reakcijām, režīmiem un procesu secību saistītu, raksturo ne tikai speciālisti.
Cukura ražošanas procesu kā sarežģītu, ar neskaitāmām ķīmiskām reakcijām, režīmiem un procesu secību saistītu, raksturo ne tikai speciālisti. Arī ikvienam, kas uzņēmumā mēģinājis izsekot cukura tapšanas ceļam, pirmajā mirklī tas atgādina ķīniešu ābeci. Vien vairākkārt izstaigājot dažādu tilpņu, iekārtu, cauruļu un neskaitāmu citu aprīkojumu labirintu, tas vairs nešķiet tik neizprotams un jau paša spēkiem izdodas atrast adresātu.
Sarežģīts un ķīmiskajām reakcijām piesātināts process
Savulaik, aprakstot dzīvi Misisipi apkaimē, Marks Tvens atzinis, ka cukura izgatavošana tikai pirmajā acumirklī liekas viegla. Tā domāt nozīmē sevi mānīt, jo faktiski tas ir viens no grūtākajiem darbiem pasaulē un izdarīt to precīzi gandrīz nav iespējams. Tvena formulējumu speciālisti prātā paturējuši vēl līdz šai dienai, un tas joprojām lasāms, ieskatoties nozares jaunākajos specializētajos izdevumos. Cukura iegūšana no bietēm ir vēl sarežģītāka nekā no cukurniedrēm, toties, kā atzīst Jelgavas Cukurfabrikas galvenā tehnoloģe Ludmilla Šehurina, interesantāka un piesātinātāka.
Vispirms, lai gan cukura tapšana notiek slēgtos tilpumos un no tilpnēs noritošajiem procesiem ārēji nekas nav redzams, pamēģināsim tomēr izsekot un parādīt cukurbietes ceļu no mazgāšanas kanāla līdz cukura kristālu izveidei un produkcijas fasēšanai. Kā jau specifiskā nozarē – nav iespējams iztikt bez tai raksturīgajiem terminiem un apzīmējumiem.
Rūpnīcas teritorijā bietes vispirms nonāk mazgāšanas kanālā, lai pēc tam ar akmeņu ķērāju atdalītu akmeņus. Tad ar salmu un lapu atdalītāju tiek notīrīti peldoši un viegli piemaisījumi un bietes pa elevatoru nonāk ražotnē. Seko atkārtota sakņu mazgāšana. Pēc tam bietes tiek nosvērtas un nonāk tvertnē. Tālākais ceļš ved uz griezmašīnu, kas saknes sašķērē. Tā kā ik pēc trim četrām stundām atkarībā no zaļās masas piejaukuma un biešu mazgāšanas pakāpes naži (vienā mašīnā tādi ir 24) nodilst, fabrikā uzstādītas divas griezmašīnas. Kamēr vienai maina nažus, darbojas otra.
Pēc sašķērēšanas biešu masa pa slīdlenti tiek nogādāta ekstraktorā jeb aparātā, kur graizījumi tiek atsaldināti. Atsaldinātā biešu masa pa slīdlenti atstāj fabrikas korpusu, bet difūzijas sula ar sūkņiem tiek pārsūknēta attīrīšanas procesam.
Tā kā tā līdztekus saharozei sula satur daudz necukuru un melanoīdu, tā esot diezgan putojoša un melnā krāsā. Aplūkot to mums gan neizdodas, jo cukura iegūšanas procesi fabrikā ir automatizēti. Vien datora ekrānā varam pārliecināties, ka apmeklējuma brīdī griezmašīna strādā ar 68 procentu jaudu, stundā atsaldināšanai nogādājot 108 tonnas graizījumu (sezonas vidējā jauda ir 120 tonnu stundā). Varam pārliecināties par ekstraktora jaudu, graizījumu nosūkšanas norisi, sūkņu jaudām un citiem parametriem.
Arī sulas attīrīšanas process ir automatizēts. Vispirms tā nonāk defekatorā, kura tilpums sasniedz 50 kubikmetru. Sula tiek uzsildīta un tad ar kaļķa piena un ogļskābes palīdzību sākotnēji attīrīta no nevajadzīgām sastāvdaļām. Turpat notiek arī olbaltumvielu koagulācija (sacietēšana), skābeņskābes un citronskābes sašķelšanās un saharāta veidošanās.
Tālāk sula nonāk karstajā defekatorā, kur turpinās tās papildu attīrīšana un atbrīvošana no necukuriem. Pēc tam sula nonāk pirmās saturācijas katlā, kur tiek pazemināta tās sārmainība un notiek necukuru sedimentācija jeb nosēdināšana. Pēc saturācijas sula iziet caur filtrācijas staciju un nonāk otrās saturācijas katlā, kur pēc uzsildīšanas tā atkal tiek apstrādāta ar ogļskābo gāzi, lai atdalītu no sulas lieko kaļķi, pazeminātu sārmainību un iegūtu tīru sulu, kam atkal veic filtrāciju. Par labi attīrītu sulu, kas maksimāli brīva no necukuriem, uzskatāma tāda, kuras tīrības skaitlis svārstās 92,8 līdz 93 procentu robežās.
Kopumā sulu uzkarsē piecas reizes līdz katram procesam atbilstošai temperatūrai. Piemēram, filtrācijas laikā temperatūra nedrīkst būt zemāka par 85 grādiem, jo šādā karstumā sula labāk filtrējas. Otrās saturācijas procesā temperatūra nedrīkst būt zemāka par 92 grādiem, jo šādos apstākļos, neskaitot citus tehnoloģiskos parametrus, no sulas vislabāk izdodas atdalīt kaļķi.
Attīrīta un trīs reizes izfiltrēta, tā tiek nogādāta uz iztvaices staciju, kur no sulas izvada lieko ūdeni. Nonākot iztvaices iekārtās, tā satur ap 15 procentiem saharozes. Bet procesa beigās, izvadot no sulas ap 50 procentu ūdens un iegūstot sīrupu, saharozes saturs sasniedz jau 65 procentus.
Pēc iztvaices sīrups nonāk produkcijas cehā, kur tiek vārīta kristālmasa un vakuuma aparātos veidojas cukura kristāli. Cukura kristalizācija notiek trīs – A, B un C – paņēmienos. Pirmajā tiek iegūts baltais cukurs, kas tālāk tiek aizgādāts uz centrifūgu, žāvētavu un fasētavu. Bet B un C paņēmienā iegūtais starpprodukts tiek pievienots sulai, lai atkal izietu attīrīšanas, filtrācijas un tvaicēšanas procesus un no sīrupa pēc iespējas pilnīgāk izņemtu saharozi. C paņēmienā bez starpprodukta tiek iegūta arī melase, kuras cukuru izkristalizēt vairs nav lietderīgi un kuru fabrika realizē kā blakusproduktu.
Centrifūgā jeb aparātā maisījuma sadalīšanai sastāvdaļās ar centrbēdzes spēku baltais cukurs tiek atdalīts no necukurus saturošiem noteksīrupiem. Pēc tam cukurs pa slīdlenti nonāk rotējošā žāvēšanas iekārtā, kur ar karsto gaisu 90 grādu temperatūrā tiek izžāvēts. Tad dzesētavā ar auksto gaisu cukurs tiek atdzesēts līdz 30 grādiem, un iegūto produkciju šķiro uz sietiem, lai atdalītu lielos cukura kristālus un ļoti mazos kristālus jeb pūderi no preču cukura. Nekondīcijas cukurs nonāk atpakaļ ražošanā, bet gatavā produkcija – fasētavā.
Diennaktī Cukurfabrika, pārstrādājot vidēji 2750 tonnu biešu, saražo ap 420 tonnu cukura. Kilogramīgajās paciņās tiek safasēts ap 60 tonnu produkcijas, bet pārējā – 50 kilogramu maisos. Kopumā process ir ilgs: bietes ceļš no mazgātavas līdz cukura kristālam un gatavās produkcijas iepildīšanai maisā ilgst 30 stundu. Līdz melases iegūšanai, kad no bietes izņemti visi necukuri, paiet trīs diennaktis. Jaunu pārstrādes sezonu sākot, nepieciešamas vismaz piecas diennaktis, lai process ieietu ierastajās sliedēs.
Pūdercukuru iegūst, smalko cukuru samaļot mehāniskajās dzirnavās. Dzeltenais cukurs iznāk, balto cukuru piesātinot ar melasi. Tajā bez saharozes ir arī minerālsāļi, glikoze un fruktoze, kas cukuram nodrošina karamelizētu medus garšu.
Galvenā tehnoloģe L.Šehurina par cukuru varot runāt bezgalīgi, jo savu ikdienu bez fabrikas pēc 25 tajā pavadītiem gadiem nespēj iedomāties. Turklāt pēdējos gados darbs kļūst ne vien intensīvāks, bet arī interesantāks salīdzinājumā ar gadiem, kad strādāts noteiktas tehnoloģijas ievirzītās sliedēs. Jā, tolaik bijis vienkāršāk, bet nav bijis jaunu iespēju izpētes, analīzes un jaunu tehnoloģiju ieviešanas procesa. «Mēs pat šodien vēl nezinām, cik dziļi cukura tehnoloģija izpētīta šīs nozares vadošajās valstīs, piemēram, Vācijā. Pielīdzinot augstāko līmeni desmitstāvu namam, mēs varētu atrasties kādā pirmajā vai otrajā stāvā. Esam apguvuši tikai pašu ābeci, bet tālākais vēl jāmācās. Cukura ražošanas tehnoloģija pasaulē ir viena un tā pati. Atšķirības vērojamas tehnoloģiju izpildījumā. Un tieši tas ir no svara. Roku darbs nozīmē zemāku kvalitāti. Savukārt, izpildot noteiktos parametrus līdz otrajam ciparam aiz komata, iznākums ir pavisam cits.
Pašreizējo tehnoloģisko procesu fabrikā nevar salīdzināt ar situāciju pirms gadiem pieciem, kad strādājām uz labu laimi kā «akli», jo neredzējām un nevarējām sekot, līdz ar to arī operatīvi ietekmēt sulas attīrīšanas un filtrēšanas iekārtās notiekošo. Šogad automatizācija ieviesta visos cukura ražošanas posmos un datorā redzama arī kristalizācijas gaita. Sākums rudenī bija ļoti grūts, bet rezultāts cukura iznākuma un kvalitātes ziņā ir redzams. Skaitļus gan negribu saukt, jo mūsu «rudens, kad skaitīt cāļus», būs decembra beigās.
Katrā ziņā automatizācija ļauj izsekot visiem procesiem, vajadzības gadījumā iespējams ātri iejaukties un koriģēt. Viss notiekošais tiek ierakstīts diagrammās, ko saucam par trendiem. No tiem var nolasīt visu, kas noticis jebkurā sezonas mēnesī, dienā un stundā. Sezonas beigās informāciju saglabājam cietajā diskā, lai tā būtu pieejama jebkurā laikā,» noslēdzot vizīti cukura tapšanas virtuvē, saka L.Šehurina.
