Jelgavas Cukurfabrikā, kā jau pirms kārtējās sezonas, darbs dzen darbu. Pēc trīs jauno vakuumaparātu uzstādīšanas turpinās to savienošana kopējā tehnoloģiskajā ķēdē – tvaika un produkta cauruļvadu pievienošana.
Jelgavas Cukurfabrikā, kā jau pirms kārtējās sezonas, darbs dzen darbu. Pēc trīs jauno vakuumaparātu uzstādīšanas turpinās to savienošana kopējā tehnoloģiskajā ķēdē – tvaika un produkta cauruļvadu pievienošana.
Pagājušajā nedēļā uzstādīta iztvaices stacijas piektā korpusa jaunā iekārta, kur turpinās šūnu montāža un tās savienošana kopējā ķēdē. Pirmdien sākti tehnoloģiskā procesa aukstā ūdens proves pirmie mēģinājumi.
Uzņēmuma galvenā tehnoloģe Ludmilla Šehurina stāsta, ka parasti nedēļas divas pirms kārtējās cukurbiešu pārstrādes sezonas sākuma cauri visiem tehnoloģiskajiem mezgliem tiek izsūknēts aukstais ūdens. Procesa gaitā salaidumos un citviet atklājas nepilnības, ko nepieciešams novērst. Pēc tam ūdeni sāk sildīt un izmēģināt temperatūras režīmus. Aukstā ūdens prove, ja visas iekārtas jau instalētas, ilgst apmēram trīs dienas. Šogad process prasīs lielāku laika patēriņu, jo pie jaunajām iekārtām vēl ir daudz darāmā. Karstā ūdens provi varētu sākt nākamās nedēļas beigās. Bet līdz septembra pirmās dekādes beigām, kad tiks noteikta jaunās sezonas sākuma diena un stunda, rūpnīcai jābūt jau uzsildītai.
Būs jauns iefasējums
Augustā Cukurfabrikā sākta produkcijas fasēšana jauna dizaina puskilogramīgajās paciņās. Līdz jaunajā sezonā saražotās produkcijas fasēšanai cits iesaiņojums taps arī kilogramīgajām paciņām, bet vēlāk – arī 50 kilogramu maisiem. Fabrika patentējusi iesaiņojuma logo un uzņēmuma firmas zīmi, lai mazinātu viltojumu kaitīgo ietekmi. Šogad, kā atzīst L.Šehurina, ar Cukurfabrikai neraksturīgā iesaiņojumā fasētu cukuru, kas, protams, nav ražots uzņēmumā, sastapties iznācis visai bieži. Turklāt iesaiņojuma viltotāji rīkojušies samērā profesionāli un operatīvi novērsuši konstatētās neatbilstības salīdzinājumā ar oriģinālo iesaiņojumu.
Cukurfabrikas ģenerāldirektors Harijs Veģeris atzīst, ka tā tiešām ir. Pēc oriģinālā iesaiņojuma pazīmju publiskošanas presē uz uzņēmumu zvanījuši cilvēki no Vidzemes un citiem novadiem, norādot, ka viņu pilsētā (piemēram, Valmierā) vispār neatrast visām pazīmēm atbilstošas paciņas. Tomēr lielāko kaitējumu uzņēmumam nodarot nezināmas izcelsmes cukurs, kas tiek pārdots maisos. Produkcijas fasēšana tomēr atzīstama par samērā darbietilpīgu procesu, kas nav tik izdevīgi. Tāpēc tirgū izdarīgi darboņi apmeklētājiem piedāvā ne vien cigaretes un spirtiņu, bet arī cukuru. Oficiālā tirdzniecībā tirgū maisos fasēta cukura nav.
Viltojumi ietekmē realizāciju
Šo iemeslu dēļ iepriekšējā sezonā saražotā cukura realizācija atpaliek no plānotā grafika. Pašlaik uzņēmuma noliktavā vēl glabājas seši tūkstoši tonnu cukura. Apmēram četrus tūkstošus tonnu varētu realizēt septembrī, bet divi tūkstoši tonnu produkcijas līdz jaunajai sezonai paliks nepārdoti. Pēdējā laikā palielinājies brūnā cukura noiets. Katru dienu tiek safasētas trīs tonnas, un tas samērā ātri nonākot pie patērētāja.
Attiecībā uz realizāciju H.Veģeris uzsver, ka nepieciešams aktivizēt Cukura licencēšanas komisijas darbību. Tās informācija liecina, ka līdz augustam komisija izsniegusi licences 4262,8 tonnu cukura ievešanai. 3940 tonnas atļauts ievest ar noteikumu, ka pārstrādātā produkcija jāeksportē. Savukārt speciālai ražošanai ievestas 212,6 tonnas cukura, kas galvenokārt izmantots medicīnisko preču ražošanai. H.Veģeris norāda, ka bez cukura pārstrādes uzņēmumi, tanī skaitā tie, kas protestē pret vietējā cukura izmantošanu, ieved ne vien cukuru, bet arī dažādus ķīseļus un sīrupus, ko izmanto sulu un citas produkcijas ražošanai. Diemžēl uz produkcijas fasējuma nav norādīts, ka tā ražota, izmantojot nevis dabīgo cukuru, bet dažādus koncentrātus. Šāda rīcība uzskatāma par patērētāju maldināšanu. Otrdien ģenerāldirektors par stingrākas kontroles nepieciešamību runājis Zemkopības ministrijā.
Bietes
Cukurfabrikas Izejvielu sagādes daļas vadītājs Aivars Kamols stāsta, ka zemnieki izteikuši vēlēšanos agrāk nodot izaudzētās cukurbietes. Taču sākt pieņemšanu pirms 15. septembra nebūtu labi, jo, kā liecina analīzes, pagaidām cukura saturs saknēs nav sasniedzis vēlamo kondīciju. Citādi prognozes liecina, ka cukurbiešu raža būs padevusies laba un audzētāji piegādās plānotos 290 tūkstošus tonnu. Tiesa, tas vēl atkarīgs no laika apstākļiem.
Tā kā silto laika apstākļu ietekmē bietes ļoti strauji augušas, daļa sakņu (apmēram divi procenti) ir ieplaisājusi, kas negatīvi varētu iespaidot glabāšanu lielās kaudzēs.
L.Šehurina norāda, ka iepriekšējos gados cukurbietēm tik bieži nav gadījies novērot melno puvi. Tas nozīmē, ka pārstrāde būs problemātiska un uzņēmumā jāraugās, lai bietes nevajadzētu pārāk ilgi uzglabāt lielās kaudzēs. Silta un mitra laika ietekmē tās perēkļi varētu plesties plašumā.
