Vēl pirms sarunas sākuma Dagnija Grauduma liekas apmulsusi un pavaicā, vai nepārdomāšu. Viņa neesot no runātājām.
Vēl pirms sarunas sākuma Dagnija Grauduma liekas apmulsusi un pavaicā, vai
nepārdomāšu. Viņa neesot no runātājām.
Dagnija tiešām daudz nerunā un kautrīgi atzīst, ka savā vecumā, 24 gados, viņa Latvijas Lauksaimniecības universitātē mājturībās specialitātē jau ieguvusi bakalaura un maģistra grādu un pašlaik studē doktorantūrā. Paralēli mācībām Dagnija strādā LLU Ārlietu daļā, kur viņas pārziņā ir Eiropas Savienības izglītības programma SOCRATES ERASMUS, bet maģistrantūras laikā viņa strādājusi savienībā «Turība» par pasniedzēju. Uz jautājumu par darba izvēli Dagnija atbild, ka lielā mērā tā atkarīga no samaksas. Taču uzreiz viņa arī piebilst, ka nauda tomēr nav pats nozīmīgākais un interesantu darbu var strādāt arī par nelielu aldziņu.
Palikt Jelgavā pavisam
Dagnija ir rīdziniece. Vēl arvien brīvdienās viņa brauc uz Ziepniekkalnu uz mājām. Pēc vidusskolas izvēlējusies studijas Jelgavā, Latvijas Lauksaimniecības universitātē, Pārtikas tehnoloģijas fakultātē, kur mācījās mājturību. Interesanti, ka atšķirībā no daudziem citiem galvaspilsētas studentiem Dagnijai tuvāka esot Jelgava. Tādēļ arī pēc mācību pabeigšanas viņa, visticamāk, gribēšot palikt šeit. Ja izvēlēšoties dzīvi Jelgavā, tad drīzāk ārpus pilsētas, varbūt kaut kur rajonā.
«Mani nogurdina Rīgas burzma, tāpēc Jelgavā man patīk labāk –
nav tik daudz cilvēku, pilsēta ir zaļāka un klusāka. Tiesa, vasarā tā bija pārāk klusa, laikam jau tāpēc, ka nebija studentu,» saka Dagnija.
Arī draugus studente visvairāk esot ieguvusi, mācoties lauksaimniecības augstskolā, un tie esot viņas labākie draugi, uz kuriem vienmēr var paļauties. Protams, studentei ir arī bērnības draugi, tomēr ar viņiem iznākot retāk tikties. Par draugiem Dagnija saka: «Daudz viņu man nav, bet tie, kas ir, tiešām labi.»
Kopš studiju sākuma rīdziniecei vajadzējis piemēroties dzīvei kopmītnēs, bet par to viņa ir priecīga: tas ļāvis ātrāk kļūt patstāvīgai, iegūt vairāk draugu un izbaudīt studiju dzīvi. Arī pašlaik Dagnija dzīvo kopmītnēs, bet tagad jau istabiņā mitinās viena pati un smejoties atzīst: «Laikam beidzot esmu to nopelnījusi.»
Aust, makšķerēt un braukt
Dagnija ne velti izvēlējusies studijas mājturības specialitātē, viņai tiešām ļoti patīkot aušana, taču nebūt nav tā, ka viņu saista tikai un vienīgi rokdarbi. Studente arī neuzskata, ka vēlme nodarboties ar rokdarbiem mūsdienās būtu tāds retums, par kādu reizēm tā tiek uzskatīta. Lai arī pirmajā brīdī tas šķiet mazliet pārsteidzoši, Dagnija vislabprātāk atpūšas makšķerējot. Zivis viņa ne tikai ķer, bet arī gatavo.
«Vēl pagājušajā nedēļas nogalē vārīju zivju zupu,» priecīgi un mazliet lepni stāsta Dagnija. Vēl viņai ļoti patīkot braukt ar mašīnu.
«Patiesībā man patīk darīt visu ko. Lai dzīve interesantāka – gan makšķerēt, gan aust, gan braukt ar mašīnu, arī lasīt grāmatas un skatīties televizoru. Savu reizīti neatsakos aiziet atpūsties uz «Mobili» vai «Tonusu». Manuprāt, maldās tie, kas apgalvo, ka Jelgavā nav pietiekamas izvēles, kur atpūsties. Ja patīk doties uz dejām, tam ir «Tonuss» un «Mobile». Ja gribi vienkārši pastaigāties, skaistu vietu netrūkst,» domā Dagnija.
Skatīties televizoru un lasīt grāmatas gan neiznākot pārāk bieži, tikai tad, ja tiešām neesot, ko darīt. Dagnija labāk izvēlas paskatīties viensēriju filmas, nevis seriālus, tomēr kādreiz varot arī to. Visspilgtākos iespaidus viņa guvusi no bērnībā redzētām kinofilmām un laikam jau tāpēc, ka tad viss licies svarīgs. Tāda filma, piemēram, esot «Emīla nedarbi». Dagnijai patīk nopietnas grāmatas, bet dažkārt atslodzei der arī romāni.
Studentu diena saliedē un vieno
Dagnija pati nav darbojusies nevienā ārpusstudiju kolektīvā, taču labprāt apmeklē LLU sarīkojumus. Visinteresantākais viņai šķiet Studentu dienas pasākums, jo tas vieno un saliedē ne tikai vienas augstskolas, bet visus Latvijas studējošos.
Viņasprāt, nav nekādas lielās atšķirības starp galvaspilsētā studējošiem un tiem, kas mācās Jelgavā. Vienīgi šejienieši ir vairāk kopā. Studentu dienas notikumos Dagnija nekad nav piedalījusies pati, taču vienmēr ar interesi centusies tos apmeklēt kā skatītāja.
Darboties kādā kolektīvā nav iznācis arī tādēļ, ka bijis jāstrādā. Piemēram, pasniedzējas pieredze «Turībā» viņai šķiet tiešām vērtīga. Tagad viņa jau ir diplomēta pedagoģe. Dagnija lekcijas lasījusi nevis studentiem, bet gan bezdarbnieku grupām, tāpēc vēl jo vairāk bijis jābūt gatavai stāties auditorijas priekšā. Ne viens vien no tiem, kas nāca klausīties lekcijas, bijis vecāks par pašu pasniedzēju. Tomēr nekādu problēmu ar to, ka gados vecākajiem studentiem pietrūktu respekta pret gados jauniņo pasniedzēju, neesot bijis. Arī intereses ziņā atšķirību starp šiem klausītājiem un parastiem studentiem neesot bijis.
