Eiropas Savienības Austrumeiropas kandidātvalstīm jābūt spējīgām iestāties Eiropas Monetārajā savienībā, tiklīdz tās kļūs par ES dalībvalstīm, paziņojis Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas galvenais ekonomists Vilems Buiters.
Eiropas Savienības (ES) Austrumeiropas kandidātvalstīm jābūt spējīgām iestāties Eiropas Monetārajā savienībā, tiklīdz tās kļūs par ES dalībvalstīm, paziņojis Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) galvenais ekonomists Vilems Buiters.
Par šādu V.Buitera paziņojumu, atsaucoties uz Reitera aģentūru, ziņo LETA, piebilstot, ka tas ir V.Buitera personiskais viedoklis, nevis ERAB oficiālā nostāja. ERAB gadskārtējā sanāksmē sapulcējušies eiro zonas valstu ministri šādu ierosinājumu noraidījuši, uzskatot, ka tas būtu postoši gan ES, gan jaunajām valstīm.
Kā ziņo Reitera aģentūra, V.Buitera ideja saņēmusi Vācijas finansu ministra vietnieka Kaijo Koha-Vēzera kritiku. «Mēs to nevaram atbalstīt. Spēles noteikumi ir ļoti skaidri – vispirms ir jāizpilda kritēriji, ieskaitot reālu konverģenci, lai iekļautos eiro zonā,» ERAB gadskārtējās sanāksmes Londonā preses konferencē uzsvēris Kohs-Vēzers.
Pagaidām pastāv norma, ka jaunajām dalībvalstīm jāpievienojas ES valūtas mehānismam vismaz divus gadus pēc iestāšanās Savienībā un vienīgi tad, ja pastāv tās ekonomikas reāla saplūšana ar eirozonas normām, kas ļauj ieviest kopējo valūtu.
Vairākas Austrumeiropas valstis, piemēram, Polija, nemaz nevēlas strauji pievienoties Eiropas Monetārajai savienībai, kaut arī ES vēlas iestāties pēc iespējas agrāk.
Eiro ieviešana ir Māstrihtas līguma apstiprinātās ES valstu monetārās politikas trešais posms, kas sākās 1999. gada 1. janvārī. Šajā posmā par kopējās monetārās politikas izstrādāšanu un ieviešanu atbild Eiropas Centrālā banka. Sākot ar 2002. gada 1. jūliju, dalībvalstu nacionālās banknotes un monētas zaudēs likumīga maksāšanas līdzekļa statusu.
