Patiess stāsts no dzīves. Tumšā rudens vakarā (tajos laikos, kad iedegtas tuvās gaismas nebija nepieciešamas visu gadu) solīdu dāmu Jūrmalā apturēja ceļu policists.
Patiess stāsts no dzīves. Tumšā rudens vakarā (tajos laikos, kad iedegtas tuvās gaismas nebija nepieciešamas visu gadu) solīdu dāmu Jūrmalā apturēja ceļu policists. Pārbaudījis dokumentus, viņš paziņoja, ka nedeg viena tuvās gaismas spuldze. Izrādījās, ka tā ir izdegusi. Zaļajā vestē tērptais vīrs lika saprast: ja kļūme tūlīt netiks novērsta, būs jāatvadās no «piecīša».
Automašīnas cimdu nodalījumā, tā sauktajā «bardaciņā», izmantošanu gaidīja dažas spuldzes, no kurām viena bija derīga izdegušās vietā. Autovadītāja nesteidzās celt motora pārsegu un «ķimerēties» ap lukturi – tā vietā viņa vērsās pie likumsarga, sakot: policista kungs, man te ir tieši tāda spuldzīte, varbūt jūs būsiet džentlmenis un palīdzēsiet dāmai to apmainīt? «Ceļinieks» manāmi samulsa, saminstinājās un pēc brīža sniedza kundzei atpakaļ viņas dokumentus: brauciet!
Morāle vienkārša – rezerves spuldzīte mašīnā atstāj «piecīti» kabatā.
