Latvijas Lauksaimniecības universitātes Ekonomikas fakultātes pasniedzēja Irēna Baraškina nesen atgriezusies no Kopenhāgenas Universitātes, kur pusotru mēnesi pavadīja, stažējoties savā specialitātē. Sarunā ar «Ziņām» – viņas skatījums uz šodienas dzīves tempu un izjūtām vienā no Skandināvijas valstīm.
«Bez liela satraukuma» – šādiem vārdiem I.Baraškina raksturo Kopenhāgenā sešās nedēļās pieredzēto. Viņa gan piebilst, ka minētais pilnībā attiecas uz visu Dānijas sabiedrību – nekur šajā laikā neesot bijusi manāma tā nervozā un satraukuma pilnā atmosfērā, kas pavadījusi prombraucot un sagaidījusi, atgriežoties mājās. «Dāņu valoda man nav gluži sveša, tāpēc ar lielu interesi kopmītnēs ik vakaru skatījos vietējos tālrādes kanālus, un tiešām ne reizi nenācās redzēt bažās bargi savilktas valstsvīru sejas,» stāsta Irēnas kundze. Tā vietā diezgan bieži vērotas politiķu intervijas un diskusijas, kurās klāstīts viņu skatījums uz pašu valsts un pasaules ekonomikā notiekošo. Bet, kā jau minēts, sarunas bijušas vienmēr gana izsvērtas, neraisot drudžainu domu, ka kaut kas nav kārtībā ar valsts pamatiem. Izvēlies vietējo preci!Protams, protekcionisms pašmāju produktiem un ražojumiem aizliegts ES likumdošanā. Tajā pašā laikā gan sarunās ar kolēģiem Kopehāgenas Universitātē, gan medijos plaši diskutēts, ka pašmāju ražotās produkcijas iegāde ir patriotisks solis, kas vienlaikus ļauj izdzīvot dāņu uzņēmējiem. Savukārt tieši viņi nodrošina darbavietas un nodokļu maksāšanu, kas pilda valsts kasi. «Zinu, ka Latvijā pēdējos mēnešos mazumtirdzniecības apgrozījums krities gandrīz par ceturto daļu,» turpina I.Baraškina. Dānijā tas neesot mainījies. Viņai interesanta bijusi diskusija ar kādu dāņu kolēģi, kas atzinusies, ka apzināti nemaina savus paradumus. Līdzīgus viedokļus izteikuši arī daudzi citi Dānijā sastaptie cilvēki. I.Baraškina atzīst, ka šāda apzināta valsts politika, gādājot par iedzīvotāju drošības izjūtu, ļāvusi Dānijā iztikt bez īpaši lieliem sociālajiem satricinājumiem. Gan jāatzīst, ka minētajai valstij ir daudz stabilāks ekonomiskais pamats. Nav arī mazsvarīgi, ka, līdzīgi kā citās Rietumeiropas valstīs, tieši tagad samazināts ikdienas patēriņa nodokļu slogs. Savu artavu ekonomikas «sildīšanai» šajā laikā dodot arī plaši veiktie valsts un pašvaldību pasūtījumi. Īpaši tas sakāms par būvniecību, kas, līdzīgi kā Latvijā, arī Dānijā patlaban atrodas lejupslīdē. Pēc I.Baraškinas vērotā, uzmanība tiek pievērsta ielu un ceļu sakārtošanai, kā arī sabiedrisko iestāžu – skolu un slimnīcu – remontiem. Visi minētie pasākumi ļāvuši izvairīties no strauja bezdarbnieku skaita kāpuma, kas savukārt mazinājis sociālajam budžetam uzlikto slogu. Bez spekulatīvās ekonomikasBūdama ekonomiste, I.Baraškina uzsver jau daudzkārt dzirdēto atziņu, ka Latvijas ekonomikas problēmās vainojama pārāk lielā spekulatīvo darījumu daļa. Tas atšķirībā no Dānijā redzētā ir mūsu Ahileja papēdis. Lai gan nekustamo īpašumu cenu lēciens nav gājis garām arī šai valstij, tomēr tā naudas daļa, kas bija iesaistīta šajos darījumos, ir salīdzinoši neliela. Ko darīt šodienas situācijā Latvijā, I.Baraškinai pareizās receptes gan nav, tomēr sarunā viņa vairākkārt uzsver sabiedrībā valdošās kopējās noskaņas nozīmi: «Dānijā pavadītajā laikā pārliecinājos – ja politiķi un valstsvīri rāda pozitīvu piemēru sabiedrībai, tā to uztver atsaucīgi un nemetas galējībās.»
