Būvniecībā strādājošajiem ir trīs reizes lielāks letāla nelaimes gadījuma risks un divreiz lielāks risks iegūt traumas nekā citās nozarēs.
Būvniecībā strādājošajiem ir trīs reizes lielāks letāla nelaimes gadījuma risks un divreiz lielāks risks iegūt traumas nekā citās nozarēs.
Apmēram 40 procentu no visiem nelaimes gadījumiem būvniecībā ir kritieni no jaunbūvēm vai to konstrukcijām, kritieni caur atverēm ēku grīdās un sienās, kritieni no jumtiem vai balkoniem, no iekārtām vai aprīkojuma (sastatnēm, platformām, kāpnēm).
Biežākie nelaimes gadījumu cēloņi ir nepareizi izvēlēta iekārta vai aprīkojums, nepareizi pielietots darbu tehnoloģiskais process vai darbu metodes, nepareiza iekārtu ekspluatācija vai slikts to tehniskais stāvoklis. Tāpēc šogad ES jaunajās dalībvalstīs būvniecībā divas nedēļas jūnijā un divas nedēļas septembrī paredzētas būvlaukumu pārbaudes. Vecajās ES dalībvalstīs kampaņas notika iepriekšējos divos gados.
Joprojām nav iecelts koordinators
SIA “Sabiedriskais centrs” multifunkcionālā kompleksa būvlaukumā, kur būvdarbus vada SIA “Projektu realizācijas birojs”, tāpat kā daudzviet citur nav darbu koordinatora. Lielos kompleksos objektos tas būtu obligāti nepieciešams. Arī likumdošana paredz, ka būvlaukumā, kur būvdarbus veic vairāki darbuzņēmēji, pasūtītājs vai projekta vadītājs ieceļ vienu vai vairākus koordinatorus, kas uzrauga darba aizsardzības principu ievērošanu, izstrādā darba aizsardzības plānu, organizē darbuzņēmēju sadarbību, nodrošina informācijas apmaiņu. Turklāt koordinācija jāveic arī objekta projektēšanas stadijā, lai vienlaikus ar arhitektoniskiem risinājumiem būtu skaidrs, kā būvi dabūt gatavu arī no darba drošības viedokļa. Ministru kabineta noteikumi ir spēkā vairākus gadus, bet ikdienā tie ienāk ļoti gausi un negribīgi. Daļa pasūtītāju vai nu nepārzina, vai neinteresējas par likumdošanu, spriež Reģionālās Valsts darba inspekcijas vecākā darba inspektore Silvija Emule. Daļa šīs prasības uztver kā lieku piedēkli. Tiesa, arī likumos un noteikumos viss nav paredzēts. Piemēram, būvvaldēm nav strikti noteikts, kam darba drošības jomā jābūt, lai izsniegtu būvatļauju.
Multifunkcionālā kompleksa būvlaukumā koordinatora funkcijas – darbu secības un kārtības koriģēšanu – veic ģenerāluzņēmēja darbu vadītājs. VDI jau pirms pāris mēnešiem vairākkārt norādījusi SIA “Sabiedriskais centrs” par koordinatora nepieciešamību, jo būvdarbu vadītāju tomēr vispirms interesē termiņi, bet koordinatoram jānodrošina darba drošība. Saņemti pasūtītāja solījumi, diemžēl objektā joprojām nekas nav mainījies.
Ienācējus sagaida sankciju uzskaitījums
Ģenerāluzņēmējs tūlīt pie ieejas objektā izvietojis plakātu, kur uz koši dzeltena fona minējis sankcijas, kādas draud par objekta iekšējās kārtības noteikumu neievērošanu. Sankciju uzskaitījumu, iekšējās kārtības noteikumus un citus nosacījumus apakšuzņēmēji saņem, slēdzot savstarpējo līgumu. Darbu vadītājam Andrim Kauķim sakrājusies iespaidīga mape ar aktiem gan par darbavietas nesakopšanu, gan termiņu neievērošanu. Un kā citādi. Platība, kur izvietoties celtniekiem, ir neliela, tāpēc, nesekojot kārtībai, tā drīz var pārvērsties lielā miskastē. Protams, ne jau uzreiz vainīgie saņem sodu, citādi neviens apakšuzņēmējs ar tādu negribētu sadarboties. Pirmajās reizēs tiek izteikts brīdinājums. Arī vēlāk vispirms no rīta sastāda aktu, nepieciešamības gadījumā tam pievieno fotogrāfijas un dod laiku līdz vakaram trūkumus novērst. Ja tas nav noticis, atkal tiek sastādīts akts un paredzēts naudassods darba devējam. Bet tā ir tikai viena no drošības niansēm būvlaukumā.
VDI vecākā inspektore vispirms pārliecinās, vai būvlaukumā izvērtēti darba drošības riski, vai darbu vadītājs zina, cik un kādu apakšuzņēmēju darbinieki strādā objektā, seko aprīkojuma kontrolei un virknei citu jautājumu. Objekts sadalīts zonās. Kamēr vienā top pirmā stāva sienas, citā pirmajā stāvā uzstāda ventilāciju, vēl citā notiek pagrabstāva montāža, veidņu uzstādīšana augšējo stāvu betonēšanai. Pašlaik objektā strādā 60 – 80 dažādu apakšuzņēmēju strādnieku. Par viņu instruktāžu saskaņā ar līgumu atbildīgs ir konkrētā uzņēmuma speciālists.
Atbildība – starpuzņēmumu līgumos
Dokumentu mapē pašlaik ir 14 līgumu ar desmit apakšuzņēmējiem par noteiktu darbu veikšanu. Starpuzņēmumu līgumos paredzēta piesaistīto uzņēmēju atbildība par darba drošības nosacījumu, darba organizācijas kārtības ievērošanu. Transporta, iekārtu un aprīkojuma atbilstību drošības prasībām darbu vadītājs atsevišķi nekontrolē – par to jāatbild attiecīgās tehnikas vienības vai iekārtas izmantotājam. Slēdzot līgumu, pirms darbu veikšanas ģenerāluzņēmējs pārliecinās par iekārtu vai tehnikas vienību dokumentāciju. Piemēram, abiem ceļamkrāniem dokumentācija un izmantošanas atļaujas bijušas kārtībā. Tagad no celtņu firmas “Ubak” par to tehnisko kārtību pārliecināties atbraucot, ja krāna vadītājam kaut kas licies aizdomīgs. Tas gan bijis tikai vienreiz. Celtņa ikdienas žurnālu ģenerāluzņēmējs nav pārbaudījis, jo tas ir apakšuzņēmēja kompetencē. Zina, ka tāds ir, tāpat kā to, ka ir tiesības pārbaudīt. Apakšuzņēmējs SIA “PBLC” esot uzticams, saņēmis ISO kvalitātes vadības sertifikātu. Taču arī apakšuzņēmēja darbu vadītājs žurnālu nav pārbaudījis, jo tas esot augšā uz celtņa. Divas reizes mēnesī celtņus pārbaudot firma “Ubak”. Celtņu vadītāji ir tās darbinieki, savukārt stropētāju pienākumus veic “PBLC” strādnieki. Celtņiem izstrādāta darbības shēma, lai to kravu ceļi nekrustotos, bet celtņu ceļi, protams, krustojas. Koordinācija no zemes notiek ar rāciju. Par kravu (to svars atkarībā no vajadzības svārstās no pusotras līdz piecām tonnām) pārvietošanas drošību atbild apakšuzņēmējs.
Pašlaik divās maiņās darbus organizējis viens apakšuzņēmējs, taču, tiklīdz varēs ķerties pie komunikāciju instalācijas, iekšdarbiem, ne vienai vien firmai nāksies strādāt nakts maiņās. VDI atgādina, ka darbs nakts maiņās nav pārkāpums, tomēr par to attiecīgi jāpiemaksā. Ģenerāluzņēmējam tiek arī norādīts uz nepieciešamību pārliecināties par apakšuzņēmēju darbinieku veselības pārbaudēm.
Kopumā, kā atzīst S.Emule, multifunkcionālā kompleksa ģenerāluzņēmējs ir centies, lai viss būtu kārtībā, tostarp iesniedzis VDI paziņojumu par darbu veikšanu. Tas, protams, vēl negarantē, ka objekts līdz nodošanai ekspluatācijā būs pasargāts no nelaimes gadījumiem.
No līdz šim pārbaudītajiem objektiem viņai neizprotama un nepieņemama likusies darba organizācija lielveikala “Sky” celtniecībā Rūpniecības ielā. Proti, pasūtītājs noslēdzis līgumu ar ģenerāluzņēmēju, kam darbu veikšanai atļauts piesaistīt apakšuzņēmējus. Savukārt otru daļu apakšuzņēmēju paralēli ģenerāluzņēmēja kompetencei piesaista pats pasūtītājs. Tādējādi katrs darbu veicējs zina, kas viņam jāizdara, bet savstarpējās darbu koordinācijas trūkst.
Kādas daudzdzīvokļu mājas būvlaukumā VDI pārstāvjus vagoniņā sagaidījusi celtnieku brigāde, kas it kā malkojusi kafiju. Tās vietā gan bijis stiprāks dzēriens, un iereibušie būvnieki izdzenāti.
