Septembrī un oktobrī Nodarbinātības valsts dienesta Jelgavas nodaļā bezdarbnieku kārtā reģistrējušies 43 pilsētas un rajona iedzīvotāji.
Septembrī un oktobrī Nodarbinātības valsts dienesta Jelgavas nodaļā bezdarbnieku kārtā reģistrējušies 43 pilsētas un rajona iedzīvotāji. Ņemot vērā, ka apmēram tikpat daudzi šajā laikā iekārtojušies darbā, bezdarbnieku procents Jelgavā nav audzis. Oktobra vidū pilsētā tas bija 8,7 procenti, bet rajonā par diviem procentiem lielāks.
Nodarbinātības dienesta Jelgavas nodaļas vadītāja Anastasija Lipšāne «Ziņām» teica, ka Jelgavā nav izteikti lielu uzņēmumu, kuru darbība balstīta vienīgi uz kopdarbu ar Krieviju. Līdz ar to bezdarbnieku skaita pieaugums Jelgavā nav tik tieši saistīts ar Krievijas ekonomisko krīzi.
Krievija ietekmē «Valgundi»
Situācija kaimiņvalstī vairāk ietekmējusi pārtikas ražotājus. Strādājošo skaits šī iemesla dēļ samazināts akciju sabiedrībā «Jelgavas konservu fabrika» un mazākās konservus ražojošās firmās. Šeit darbs notiek pēc summētās darba nedēļas grafika. Respektīvi, tad, kad ir kaut kas veicams.
Firmā «Valgunde VSA» bez darba palikuši vai bezalgas atvaļinājumā devušies konfekšu ražotnes cilvēki (kā bezdarbnieki reģistrējušies 12).
Saldējuma un konservu cehā ražošana noritot agrākajā apjomā un atkarīga no realizācijas gaitas. Aukstā laikā saldējuma patēriņš aizvien samazinās. Uzņēmuma vadītājs Vilnis Barovskis neņēmās prognozēt turpmāko.
Šobrīd «Valgundes» produkcija nonāk tikai jau tā piesātinātajā un nelielajā pašu valsts tirgū. Vēl šaurāku to padara pārējo Baltijas valstu ražotāju cenas, kas salīdzinājumā ar mūsējām ir ievērojami zemākas. Tomēr cerības uz Austrumu tirgu V.Barovskis nav atmetis.
Krievija neēdusi ilgi neturēsies. Kaut kas jau notiks, viņš saka. Tiek strādāts pie projekta par dažu produkcijas veidu eksportu uz Krieviju un norēķinu kārtošanu bārtera veidā. Ja tas neizdošoties, neesot atmesta doma par ražošanas uzsākšanu Krievijā.
Darījumi nenotiek ceturto mēnesi
Jelgavas gaļas kombinātā no darba atbrīvoto skaits nav liels trīs četri cilvēki. Toties zaudējumi materiālajā izteiksmē ir visai jūtami. Uzņēmuma direktors Antons Kolnejs teica, ka katru nedēļu uz Sanktpēterburgu aizceļoja septiņas astoņas tonnas produkcijas. Kopš jūlija uz Krieviju šejienes izstrādājumi vairs netiek vesti. Tas jūtami ietekmējis arī pašu zemnieku izaudzētās gaļas iepirkšanas apjomus.
Rubļa devalvācijas rezultātā Krievijas pircējs nav spējīgs norēķināties. Jelgavas gaļas kombināts nav saņēmis naudu par divām pēdējām partijām. Uzņēmums ar trīspusēja līguma palīdzību mēģinājis organizēt bārtera darījumus. Taču gan degvielas, gan metāllūžņu tirgotāji Krievijā, ar kuriem uzsāktas sarunas, nav bijuši mierā, bet prasījuši norēķinu dolāros.
Runāt par turpmākajām norisēm A. Kolnejs atturējās. Taču šobrīd arī no citiem kombināta produkcijas noņēmējiem pašu valstī jādzird, ka pirkšanas apjomi Krievijas krīzes ietekmē būšot jāsamazina.
Mēģina atrast bārterdarījumus
Jelgavas konservu fabrika savu produkciju pēdējā laikā eksportējusi tikai uz Krieviju. Katru mēnesi uz turieni nogādātas apmēram simts tonnas izstrādājumu. Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Andris Svare stāstīja, ka uzņēmums pārejot uz bārterdarījumiem. Pagājušā mēnesī radusies iespēja saražotās produkcijas vietā saņemt mazutu. Tiklīdz variants pavīdējis, ziņa ar priekšlikumu nodota domei un Jelgavas siltumtīklu uzņēmumam. Atbilde vēl joprojām neesot saņemta. Šāda vilcināšanās fabrikai par labu nenākot.
Ja darījums, kam savu piekrišanu devusi Latvijas Unibanka, izdošoties, Jelgavas konservu ražotne ar darbu vienā maiņā būšot nodrošināta līdz pavasarim. Pēdējās ziņas no Krievijas un nodokļu samazināšana pārtikas ražotājiem, pēc A.Svares domām, situāciju Austrumu valstī par procentiem desmit varētu uzlabot. Taču krīze turpināsies, tāpēc jāmēģina pāriet uz bartera darījumiem.
Saimnieku maiņai seko bezdarbs
Akciju sabiedrībā «Latvijas keramika» un «Zemgales nafta» cilvēku atbrīvošana no darba notikusi sakarā ar uzņēmumu īpašnieku maiņu. «Zemgales naftas» degvielas uzpildes stacijas, kā zināms, pārņēmusi «Statoil» kompānija, bet 30 līdzšinējie strādājošie septembrī un oktobrī reģistrējušies kā bezdarbnieki.
«Latvijas keramikas» jaunais prezidents un līdzšinējais uzņēmuma jaunās saimniekfirmas «Pavlros» pārstāvis Latvijā Aivars Janovskis «Ziņām» sākotnēji teica, ka strādājošo atlaišana esot «blefs». Ja cilvēki no darba aizgājuši, tad tikai pēc pašu vēlēšanās. Vēlāk nelielajā sarunā noskaidrojās, ka pirms akcionāru sanāksmes cilvēkiem, kas tāpat neko neesot darījuši, ieteikts pašiem uzrakstīt atlūgumu. Plašāk par šīm un citām uzņēmuma norisēm A.Janovskis apsolīja pastāstīt nākamnedēļ.
Saīsina darba nedēļu
Sakarā ar smago situāciju strādājošo skaits samazināts uzņēmumā «Rital». Ādas ražotnē cilvēki nodarbināti tikai 20 stundas nedēļā. Pāriešanu uz saīsinātu darba nedēļu plāno arī «Latvijas dzelzceļš» (30 stundas nedēļā), SIA «Agrofirma Jelgava» (31 stunda) un kooperatīvā sabiedrība «Oglaines zeme». Akciju sabiedrība «Platone» līdz pavasarim bezalgas atvaļinājumā domā palaist 20 strādniekus. Paju sabiedrībā «Sesava» no 94 pašreiz strādājošajiem 30 cilvēku gaida vai nu bezalgas atvaļinājums, vai atlaišana no darba. Arī Kalnciemā sešdesmit ķieģeļu ražotnē nodarbināto klusajā ziemas sezonā gaida atbrīvošana. Par 20 līdz 25 cilvēku atbrīvošanu no darba līdz gada beigām nodarbinātības dienestu brīdinājis arī Jelgavas siltumtīklu uzņēmums.
Pabalstu var arī nesaņemt
Taču bezdarnieka statusa iegūšana atbrīvotajiem cilvēkiem vēl garantē bezdarbnieka pabalstu. To nav iespējams saņemt, ja darba devējs par noteiktu laiku nav nomaksājis sociālo nodokli. Sociālās apdrošināšanas pārvaldes Jelgavas filiāles inspektore Mārīte Kalniete kā nemaksātājus pilsētā un rajonā nosauc Lauksaimniecības mašīnu rūpnīcu, Jelgavas konservu rūpnīcu, Dzelzsbetona rūpnīcu, akciju sabiedrību «Platone», kooperatīvo sabiedrību «Bramberģe», individuālo uzņēmumu «Alianse». Parādnieki ir arī virkne sabiedrību ar ierobežotu atbildību «Līga 1», «GRASS», «Jums», «Ripo», «Precedents
