Pirms 40 gadiem
1981. gada 27. februārī
Ieguvēji visi
“Pa Jelgavas rajona revolucionāro cīņu, kauju un darba slavas vietām devāmies sešu komjauniešu grupa,” pēc nedēļā pieveiktajiem zvaigznes pārgājiena 150 kilometriem vēsta grupas vadītājs.
“Ne jau attālums bija pats galvenais. Skolās un saimniecību kultūras namos propagandējām tūrismu, paši tuvāk iepazinām un iepazīstinājām citus ar mūsu novada slavenajām revolucionārajām tradīcijām, revolūcijas cīnītāju un Lielā Tēvijas kara kauju vietām, šodienas varoņu – darba pirmrindnieku darba metodēm un veikumu par godu partijas kongresam. Dodoties pārgājienā, iepriekš bijām pamatīgi izstudējuši maršrutu. Komjaunatnes rajona komiteja pasākumu aktīvi atbalstīja, tāpēc varējām jau iepriekš tikties ar skolu un strādājošo jaunatni, kā arī papildināt zināšanas dzimtā novada vēsturē, uzzināt par šodienas sasniegumiem un rītdienas uzdevumiem. Mūsu mugursomās bija attiecīgi uzskatāmās aģitācijas materiāli. Jānis Bullītis un Aigars Rumpis tikšanās reizēs parādīja filmas un diapozitīvus par pārgājieniem kalnos.
Ilgi atmiņā saglabāsies tikšanās Kaigu vidusskolā, kur iepazināmies ar vidusskolas muzeju. Eksponētie materiāli stāsta par Kalnciema politieslodzīto katorgu buržuāziskajā Latvijā. Pionieru istabā varējām skatīt stendus par Padomju Savienības Varoņa Jurija Smirnova varoņdarbu Lielajā Tēvijas karā. (..) Patīkami, ka skolā sakrāto bagātīgo informāciju mums sniedza paši skolnieki.
Kolhozā “Nākotne” (..) tieši objektos parādīja, kā lauksaimnieciskā ražošana aizvien noteiktāk kļūst par industriālā darba paveidu.Zaļenieku sovhoztehnikumā kopā ar tehnikuma komjaunatnes aktīvu nolikām ziedus Brāļu kapos. Šajā vietā atdusas 700 kritušo cīnītāju. Ziedi sagūla arī pie Soda liepas, kur 1905. gada decembrī nošāva revolucionāros cīnītājus (..).”
Uzņēmuma sociālais portrets
“Strādīga, moderna un jauna savas pilsētas Ģ.Eliasa vēstures un mākslas muzejā ienākusi Jelgavas lauksaimniecības mašīnu rūpnīca. Partijas XXVI kongresa priekšvakarā ekspozīciju zālē atklāja izstādi, kas veltīta uzņēmuma izaugsmei aizvadītajā piecgadē.
(..) Kopš iepriekšējā mūsu Dzimtenes komunistu foruma būtiskas pārmaiņas notikušas cehos un iecirkņos. Ražošanas ēku rekonstrukcija pavērusi iespēju plašāk izmantot progresīvo tehnoloģiju, pārkārtot darba organizāciju. Tas ļāvis par trešdaļu palielināt produkcijas izlaidi, padarīt ražīgāku un vieglāku strādātāju ikdienas soli. Strādnieki, kas vēl nesen apkalpoja universālos darbgaldus, tagad kļuvuši par modernu mašīnu operatoriem regulētājiem. Desmitajā piecgadē lietošanā nodots inženiertehniskais un laboratoriju daudzstāvu korpuss, plaša ēdnīca, veikals. Daudzas kolektīva darbinieku ģimenes saņēmušas dzīvokļus.
Izstādē atainota arī rūpnīcas sadarbība ar brālīgo republiku radniecīgajiem uzņēmumiem, zinātniskās pētniecības organizācijām.”
Aģitkolektīvs – kongresam
“Pirmskongresa dienās aktīvi strādāja republikāniskās psihoneiroloģiskās slimnīcas aģitkolektīvs. (..)
Slimnīcas konferenču zālē notika PSKP XXVI kongresam veltīts sarīkojums. Aģitkolektīvs Imanta Freidenfelda vadībā sniedza montāžu “Mums dzīvē spožu lapu kongress šķir”. (..) Aģitkolektīva dalībnieku lasīto dzeju tematiski papildināja dokumentālas filmas par mūsu zemes jaunceltnēm, dabas skaistumu, ievērojamiem cilvēkiem. Māksliniece Silvija Pūpola bija parūpējusies par skaistu zāles noformējumu.
Gatavojoties lielākajam notikumam mūsu valsts dzīvē – PSKP XXVI kongresam, slimnīcas aģitkolektīvs sagatavoja arī Padomju Armijas dienai veltītu svinīgu sarīkojumu un tematisku pēcpusdienu “Mākslinieks un laikmets.
Atkal jaunas filmas
“Ar kādām jaunām filmām šogad Jelgavas pilsētas un rajona kinoamatieru 14. filmu skatē piedalīsies studijas [“Fokuss”] biedri?
Iespēju noskatīties, kā noritēja civilās aizsardzības mācības mūsu pilsētā, dod trīsdaļīgā dokumentālā filma, kuru veidojuši operatori Emīls Eglijs un Edgars Bergmanis. Ar dekoratīvo baložu audzētajiem un viņu problēmām iepazīstinās Jura Bundžas krāsu filma “Atdeve”. Tuvplānā ar Maskavas olimpisko spēju dalībnieku Arsēnu Miskarovu tiksimies filmā “Arsēns”, kura jau paguvusi piedalīties sporta filmu konkursā. Filmu veidojuši Ženija un Edvīns Feldmaņi. Modra Klēbaha filma “Draugi” mūs kopā ar Jelgavas mototūristiem aizvedīs uz Azerbaidžānas PSR galvaspilsētu Baku. Par kinoamatieru vasaru tepat pie Zebrus ezera stāstīs Ērikas un Edgara Bergmaņu filma “Bija tā”.
Studija, turpinot sadarbību ar Ā.Alunāna Tautas teātra aktieriem, radījusi filmu “Malduguns”. Tā veidota pēc Regīnas Ezeras stāsta “Tā dara visas”. Filmu režijā debitē Dzintra Zimaiša.”
