Pirms 40 gadiem
1981. gada 8. aprīlī
Pilnveidot darbu ar vēstulēm
“Pēdējos gados partijas un padomju orgāni, saimnieciskās un sabiedriskās organizācijas būtiski uzlabojušas darbu ar pilsoņu vēstulēm un ierosinājumiem. Tas lielā mērā veicinājis labu darba un sadzīves apstākļu un veselīga morāli psiholoģiskā klimata radīšanu darba kolektīvos, palīdzējis sekmīgi izpildīt ražošanas plānus.
Reizē ar to PSKP CK atzīmē, ka [dažās organizācijās] ir nopietni trūkumi pilsoņu rakstveida iesniegumu un mutvārdu paziņojumu izskatīšanā. Tiek pieļauti gadījumi, kad bezjūtīgi, birokrātiski izturas pret dibinātiem lūgumiem un pamatotiem iesniegumiem, neizpilda agrāk dotos solījumus. (..)
PSKP Centrālā Komiteja uzdevusi partijas, padomju, arodbiedrību un saimnieciskajiem orgāniem izstrādāt un veikt konkrētus pasākumus, lai tālāk pilnveidotu ar vēstulēm veicamā darba formas un metodes un pilsoņu personisko pieņemšanu, likvidētu trūkumus un cēloņus, kas izraisa sūdzības.
Jāpalielina vadītāju un amatpersonu personiskā atbildība par to, lai tiktu pareizi organizēts darbs ar darbaļaužu vēstulēm, ierosinājumiem un mutvārdu paziņojumiem.”
Kā palīdzēt augļu kokiem?
“Kraupis ir viena no viskaitīgākajām un izplatītākajām ābeļu un bumbieru slimībām mitrās, nokrišņiem bagātās vasarās. Slimību izraisa parazitāra sēne (..). Tās sēņotne ziemo nobirušajās lapās. Ziemošanas periodā lapās attīstās augļķermeņi ar sporām, kas masveidā izlido lietainā laikā pavasarī, kad gaisa temperatūra paceļas virs 5°C. Optimālā temperatūra sporu izlidošanai 12–16°C. Nokļūstot uz auga zaļajām daļām, šīs sporas dīgst, izraisot primāro infekciju, jo izveidojusies sēņotne ieaug auga audos, kur turpina savu attīstību. Mūsu klimatiskajos apstākļos parasti šī primārā infekcija notiek aprīļa beigās, maija sākumā un sakrīt ar zaļā konusa veidošanos vai lapu plaukšanas sākuma periodu ābelēm un bumbierēm. Pirmās slimības pazīmes parādās apmēram jūnija pirmajā pusē. (..) Ja augļi saslimst tūliņ pēc aizmešanās, sodrējainās vietās audi atmirst, saplaisā. Plaisu vietās var ieviesties vēl cita parazitāra sēne (..), kas izraisa augļu parasto puvi, kā rezultātā augļi iet bojā, sapūst.
Ābeļu un bumbieru kraupja apkarošanā liela nozīme ir agrotehniskajiem augu aizsardzības pasākumiem.
Jārada kokiem optimāli augšanas apstākļi, jānodrošina tie ar barības elementiem, jāizretina pārāk sabiezināti koku vainagi, jo tajos veidojas labvēlīgs mikroklimats slimības attīstībai. Ļoti liela loma kraupja ierobežošanā ir nobirušo lapu savākšanai un sadedzināšanai jau rudenī. Ja vecās lapas ierok augsnē, ierakšanas dziļumam jābūt lielākam par 10 cm. Lai iznīcinātu slimības ierosinātāju nobirušajās lapās, augļu koku apdobes agri pavasarī var apsmidzināt ar 7 procentīgu karbamīda šķīdumu. Zaļā konusa vai lapu plaukšanas laikā koki jāapsmidzina ar vienprocentīgu Bordo šķidrumu vai 90 procentīga vara oksihlorīda 0,3 procentīgu suspensiju. Nākamā koku apsmidzināšana ar vienu no minētajiem fungicīdiem jāveic tūliņ pēc to noziedēšanas. Kraupja attīstībai labvēlīgos apstākļos koki jāapsmidzina vēl trešo un ceturto reizi ar apmēram divu nedēļu starplaiku,” iesaka LLA Augu aizsardzības katedras vecākā pasniedzēja E.Priedīte.
Bedre uz ceļa
“Beidzis darbu, motociklists sēdās uz sava “IŽ-Jupiter” un steidzās mājup. Lukturis skopi apgaismoja ceļu. Pēkšņi ass trieciens, stūre izslīdēja no rokām… Motociklists nāca pie samaņas tikai slimnīcā. VAI satiksmes negadījumu uzskaites kartītē ierakstīts, ka motociklists iebraucis uz ceļa izraktajā tranšejā un apgāzies. Ceļa remontdarbu vieta nebija norobežota un aprīkota ar attiecīgām brīdinājuma zīmēm. Pērn uz pilsētas ielām un rajona ceļiem sliktā seguma un aprīkojuma dēļ notika septiņi satiksmes negadījumi.
Lavierējot starp peļķēm, bedrēm un grambām, mūsu “Volga” gausi virzījās pa Ļeņina ielu – pilsētas galveno maģistrāli. Gājēji uz ietvēm piesardzīgi turējās namu tuvumā, lai viņus nenošķiestu ar dubļiem garāmbraucošās automašīnas. Ļeņina, Uzvaras ielu un Puškina prospekta krustojumā milzīga peļķe, bedres, tilts pār Lielupi vienās bedrēs, Berdičevska ielā tāda pati aina – vai ik pēc metra bedre. Riskēdami salauzt mašīnas, šoferi ar grūtībām virzās pa grambām un bedrēm Berdičevska un Aviācijas ielu krustojumā. Sliktā stāvoklī Rūpniecības, Fjodorova, Kalnciema, Lapskalna, Zvejnieku un citas ielas. Daudziem Pavasara un Skolas ielas iedzīvotājiem jātiek pāri īstiem dīķiem. (..) Pārbaudes dienā neizdevās atrast nevienu ielu, kas atbilstu prasībām, kādas mūsdienās izvirzītas ceļiem un to aprīkojumam.
(..) Saskaņā ar vispārējo statistiku “ceļa faktors” ir cēlonis astoņiem līdz desmit procentiem avāriju. Pie mums šis skaitlis sasniedz 30 un vairāk procentu.”
