Pirms 40 gadiem
1981. gada 13. maijā
Nedot vaļu ugunsnelaimēm!
“Pavasaros ugunskuru dūmi kūp visās malās: gan mežu nostūros, gan pagalmos, grāvmalēs, pie žogiem, ēku tuvumā. Darba steigā aizmirstas tos pieskatīt, un tad līdz nelaimei vairs nav tālu. Bērni un pusaudži, bez uzraudzības atstāti, dažu labu reizi par rotaļlietu izmanto sērkociņus. lekuriem bērni var paņemt, kas gadās pie rokas – papīrus, salmus, sienu, pakaišus, koka skaidas. Sevišķi bīstamas tādas rotaļas ir piegružotās un nekoptās teritorijās dzīvojamo un ražošanas ēku tuvumā.
Atkritumus dedzināt drīkst tikai bezvēja laikā ne tuvāk par 50–100 metriem no ēkām, iepriekš par to informējot ugunsdzēsības dienestu.Visiem uzņēmumu un lauku saimniecību vadītājiem jāatceras, ka viņi ir personīgi atbildīgi par ugunsdrošību ne vien savos uzņēmumos, bet, ka viņu pienākums ir garantēt ugunsdrošību arī visas apkārtnes lielās tīrīšanas un labiekārtošanas laikā. Izskaidrošanas darbs jāveic skolās, iesaistot tajā jauno ugunsdzēsēju vienības.”
Mehanizatoru atjautība
“Ja sovhoza “Vircava” laukkopji vieni no pirmajiem rajonā pabeidza graudaugu sēju, tad daudzējādā ziņā palīdzēja pašmāju mehanizatoru atjautība. Viņi laikus izgatavoja speciālas palīgierīces, kas deva iespēju ar vienu kāpurķēžu traktoru darbināt trīs sējmašīnas. Laižot tīrumā šādus neparastus “kombainus”, viens mehanizators dienā apsēja pat līdz 60 un vairāk hektārus. Turklāt netika nodarīts pāri arī darba kvalitātei, jo no katra hektāra šeit plāno ievākt vidēji 35 centnerus labības.
Izmantojot šo jauninājumu, darbam citos iecirkņos graudaugu sējas laikā padomju saimniecībā tika izbrīvēti seši spēkrati un tikpat daudz traktoristu.”
Situācija prasa darbību
“[Likumdošana paredz], ka tikai izņēmuma gadījumos ar attiecīgās arodbiedrības komitejas atļauju var strādnieces iesaistīt darbā viņu brīvdienās. Uzņēmuma, iestādes vai organizācijas vadītājam tādos gadījumos jāizdod pavēle, kurā norādīts konkrēts datums, kad strādniece varēs izmantot nostrādāto brīvdienu. Rūpnīca “Spartaks” strādniekus sistemātiski iesaista darbā arī atpūtas dienās. Taču pārbaudes laikā arodkomitejas atļaujas administrācija uzrādīt nevarēja. Nebija ziņu, kad piešķirtas atpūtas dienas.(..)
Ne vienmēr pareizi aprēķina algu tiem darbiniekiem, kas uz laiku pārcelti vieglākā darbā sakarā ar ražošanā iegūtu saslimšanu. Tādos gadījumos darbiniekam jāizmaksā arī starpība starp iepriekšējo algu un izpeļņu jaunajā darbā līdz pat darbaspēju atgūšanai vai to pastāvīga zuduma jeb invaliditātes noteikšanai. Taču, piemēram, nelaimes gadījumā cietusī strādniece A., kura pēc medicīnas iestāžu norādījuma bija uz mēnesi pārcelta vieglākā darbā, izpeļņas starpību saņēmusi tikai par divām nedēļām.
Vajadzīgā uzmanība nav pievērsta arī drošības tehnikas jomā. (..) Pagājušajā gadā strādnieci D. ievainoja no krāsnsaugšas krītoša ķieģeļa sagatave. Ķiveres, kas pasargātu no galvas traumas, viņai nav bijis.
Ceha telpās ir daudz putekļu, caurvējš. Pēc dzeramā ūdens jāiet uz mehāniskajām darbnīcām. Šajā cehā nav pat garderobes, par personiskās higiēnas istabu nemaz nerunājot.”
Palūkoties, uzzināt, vērtēt
“Kolektīvos pilnā sparā rit saistību izpilde. Kā to visu atspoguļo uzskatāmā aģitācija? Cik tās materiāli ir aktuāli, kaujinieciski un vizuāli pievilcīgi? Lai noskaidrotu šos jautājumus, reida brigāde apmeklēja vairākas rajona saimniecības un uzņēmumus.
(..) Pašai informācijai trūkst sistēmas. Tālāk – hallītē interesanta izstāde rāda cehā ražojamo produkciju. Glīti. Taču iepretī stends “Sociālistiskās sacensības uzvarētāji” tomēr pauž tādu kā gaumes trūkumu. Kombinātā algo mākslinieku noformētāju. Tikai uzskatāmā aģitācija te gan neliecina, ka viņš sekotu tās noformējuma mūsdienu prasībām un censtos, lai viņa veidotie stendi kalpotu arī estētiskajai audzināšanai.
Arī Purmaļu cehā stendi pauda zināmas sistēmas trūkumu. Pēc apjoma un novietojuma iznāk, ka centrālais materiāls visā uzskates klāstā te ir atvadvārdi. Bet tas viss aizslēpies aiz netīriem stikliem. (..)
Padomju saimniecībā “Jelgava” mehānisko darbnīcu otrā stāvā izvietots mācību tehniskais kabinets. Uzmanību saista lozungs “Remonta strādniek, no tevis atkarīgas zemkopja darba sekmes!”. Trāpīgs, mobilizējošs. Ar partijas XXVI kongresa garu. Šī pati ievirze taupībai veltītajam stendam. (..)
Bet būvdarbu brigādes kantora zālītē pavisam jaunas planšetes. Tās veidojot, māksliniece ļoti centusies ne tikai informēt par celtnieku veikumu un uzdevumiem, bet arī sniegt estētisku baudījumu.”
