Pirms 40 gadiem
1981. gada 29. jūlijā
Sēju lielu rožu dārzu
“(..) Rīgā notika plaša rožu izstāde. Kad žūrijas komisija izvērtēja rožu audzētāju veikumu, pirmā vieta un balva atrada īpašniekus Cēsu rajonā, otrā vieta tika baušķeniekiem, bet trešo nācās dalīt starp Jelgavas un Tukuma rožu audzētājiem.
– Jau tas vien, ka esam nostājušies blakus slavenajiem kaimiņiem, liecina par mūsu rožu audzētāju prasmi un lielo apņēmību, – pastāstīja LDBB Jelgavas rajona nodaļas valdes priekšsēdētāja Lilita Vadze. – Neskatoties uz to, ka izstādes atklāšanas datums nesakrita ar rožu masveida ziedēšanas laiku, tomēr varējām nosūtīt uz Rīgu ap 90 šķirņu cēlo ziedu. No saviem dārziem tos izvēlējās 40 rožu audzētāji. Visplašākais ziedu klāsts – 30 šķirnes bija Jānim Tomsonam. Apmeklētāju uzmanību saistīja arī Valda Ozola izveidotie rožu potcelmi, klani un sugas, kā arī apraksti par jauno šķirņu agrotehniku.
LDBB Jelgavas rajona nodaļa saņēmusi LPSR Kultūras ministrijas Raiņa literatūras un mākslas vēstures muzeja pateicības vēstuli par dāvātajiem rožu stādiem Annas Brigaderes muzejam “Sprīdīšos”. Atliek tikai piebilst, ka muzejam grupa Jelgavas rožu audzētāju nosūtīja vienu no skaistākajām un iecienītākajām šķirnēm – smaržīgo ‘Sonin’ ar rozā ziediem, un šovasar “Sprīdīšos” tā ar krāšņo ziedēšanu priecējusi daudzus jo daudzus apmeklētājus.”
Talkā šefības saimniecībai
“Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas kolektīvu vieno ciešas saites ar šefības saimniecību – sovhozu “Jelgava”. (..) Šogad saskaņā ar savstarpēju līgumu no 18. maija ik dienas 20 akadēmijas darbinieki brauca talkā uz sovhozu. Divos mēnešos nostrādātas 823 cilvēkdienas – apkopti vairāk nekā 20 hektāru dažādu dārzeņu kultūru, novāktas 15 tonnas skābeņu un sīpolloku pilsētnieku galdam.
Darba organizāciju sekmē vienotas prasības visās LLA struktūrvienībās. (..) Jau aprīlī sastādījām un apstiprinājām darbu grafiku, kas deva iespēju laikus nokomplektēt talcinieku grupas. Darba kontroli veicām pēc speciālām uzskaites lapām, kuras katru rītu arodkomitejas pārstāvis izsniedza talcinieku grupai un otrā rītā saņēma atpakaļ saimniecībā apstiprinātas ar dienas normu izpildes vērtējumu. Tas deva iespēju analizēt katras dienas veikumu, noskaidrot cēloņus, ja kādai grupai darbs nebija veicies, kā arī parādīja tos, kam čaklums nav stiprā puse.”
Astronomi devušies ceļā
“Saules aptumsums, kas notiks 31. jūlijā, saista daudzu astronomu uzmanību. Apmēram 100 kilometru platajā pilnā aptumsuma joslā, kas šķērsos Padomju Savienības teritoriju no Melnās jūras līdz Klusajam okeānam, izvietosies daudzas padomju un ārzemju astronomu ekspedīcijas. Unikāli saules vainaga novērojumi būs izdarāmi tikai divu minūšu laikā, tāpēc zinātnieki novērojumu vietas izraugās ļoti rūpīgi.
Uz pilna aptumsuma joslu devusies arī Vissavienības Astronomijas un ģeodēzijas biedrības Latvijas nodaļas ekspedīcija pazīstamā pētnieka M.Dīriķa vadībā.
Ekspedīcijas galvenā grupa – apmēram 30 dalībnieku – aptumsumu novēros Krasnojarskas novada Kopjevas ciemā. Tai jāizpilda vairāki zinātniskie uzdevumi: jāiegūst kvalitatīvi saules vainaga fotoattēli, jānosaka tā spožums pilnā aptumsuma laikā.
Otra ekspedīcijas grupa novēros aptumsumu 300 kilometru tālāk uz austrumiem, pie Stoibas dzelzceļa stacijas. Ekspedīcijas dalībnieku skaitā ir astronomi, fiziķi un citu profesiju pārstāvji, kā arī studenti. Darba gatavībā ir sakārtoti pārvietojamie instrumenti, ir izgatavotas elektroniskās iekārtas ekspedīcijas laika dienesta vajadzībām un saules vainaga spožuma mērīšanai.”
