Pirms 40 gadiem
1981. gada 7. augustā
Rūpniecības centrs un kūrorts
“Pērnava ir liels Igaunijas rūpniecības un kūrortu centrs. Šāds neparasts “profesiju” savienojums pilsētu netraucē, bet, gluži otrādi, piedod tās attīstībai noteiktu savdabīgu virzienu. Attīstīta šeit galvenokārt vieglā un pārtikās rūpniecība. (..) Viens no lielākajiem uzņēmumiem Pērnavā, kā arī visās Baltijas republikās ir zivju kombināts. Šeit ražotie konservi iemantojuši plašu iedzīvotāju pieprasījumu. Tos eksportē arī uz ārzemēm. Ar kokapstrādi Pērnavā nodarbojās arī agrāk, bet nu tā nostādīta uz pilnīgi jauniem pamatiem. Kokapstrādes kombināts «Vīsnurk» ražo mēbeles un slēpes. Visa uzņēmuma produkcija atestēta ar Valsts kvalitātes zīmi.
[Pērnavas] sanatorijās (..) atpūšas cilvēki no visām valsts malām. Pilsētas kūrorti izvirza paaugstinātas prasības tās labiekārtošanā. Viens no galvenajiem darba virzieniem ir gaisa un ūdens tīrības saglabāšana, trokšņu samazināšana. Tātad rūpniecības uzņēmumiem jābūt attālinātiem no pilsētas centra un piekrastes rajona. Jau tagad uzsākta uzņēmumu pārvietošana uz Pērnavas upes labo krastu. (..) 1976. gadā uzcelts jauns tilts pār Pērnavas upi, un tagad izveidota mērķtiecīga satiksmes virzība, kas samazina gaisa piesārņotību.
Paceļas jaunas sanatoriju ēkas. (..) Daudzas republikāniskās un Vissavienības organizācijas izteikušas vēlēšanos būvēt Pērnavā savas sanatorijas, atpūtas namus, pansionātus. Tiem jau ierādīti zemes gabali.
Turklāt Pērnavai nepieciešama jauna slimnīca, kultūras nams un kinoteātris. Tas viss ietilpst celtniecības plānā,” Jelgavai uzņemot Pērnavas, Šauļu un Molodečnas delegācijas, vēsta laikraksts.
Pilsētas gaisa vārti
“No Šauļu jaunā lidlauka regulāros reisos dodas lidmašīnas uz Maskavu, Ļeņingradu, Viļņu un citām pilsētām. Jaunās lidostas divstāvu ēkā pasažieriem sagādātas maksimālas ērtības. Par visu to parūpējušies projektētāji un celtnieki.
Uzmanību saista skaistais, modernais telpu interjers, oriģinālas mēbeles. Uzgaidāmajā zālē vienu sienu grezno Šauļu mākslinieku freskas “Aviācija un kosmoss”. Labiekārtotas plašas telpas saņēmuši arī autoostas dažādie dienesti – dispečeri, sakarnieki, navigatori, meteorologi un citi.”
Darba atskaņa
“Labākajiem pašdarbības estrādes kolektīviem šā gada sezonas pēdējais lielākais sarīkojums bija Republikāniskā pašdarbības estrādes kolektīvu un individuālo izpildītāju noslēguma skate Liepājā. Vērtējot skatē dzirdēto, visus kolektīvus var nosacīti dalīt divās grupās. Vieni savu repertuāru veido no mūsu republikas komponistu melodijām un cenšas ielikt visiem pazīstamajās dziesmās kaut ko jaunu, mēģina tuvināt savu izpildījumu profesionālo kolektīvu stilam. Bet otri meklē individuālu, oriģinālu rokrakstu un izpildījuma manieri, programmā iekļaujot pēc iespējas vairāk kolektīva dalībnieku sacerētos skaņdarbus.
(..) Veidojot programmu skatei vai festivālam, kolektīvam jāņem vērā katra mūziķa, katra solista stiprās un vājās puses, lai klausītāji rastu iespējami pilnīgāku priekšstatu par kolektīva prasmi un spējām. Tā noslēguma skatei Liepājā gatavojās arī Jelgavas mašīnbūves rūpnīcas estrādes orķestris “Gamma”. Apsverot visus “par” un “pret”, puiši nolēma spēlēt instrumentālo džeza mūziku. Un kolektīva mākslinieciskais vadītājs Jānis Romanovskis izveidoja saturīgu un pārdomātu programmu, kurā blakus klasiskā džeza skaņdarbiem skanēja mūsu un brālīgo republiku komponistu instrumentālā mūzika, kā arī pašu orķestra mūziķu sacerēti skaņdarbi. (..)
Jau kopš pirmajām pastāvēšanas dienām “Gamma” iezīmēja savu, individuālu rokrakstu estrādes mūzikā. Tagad, līdz ar pievēršanos instrumentālajai džeza mūzikai, orķestris panācis vēl savdabīgāku, vēl interesantāku skanējumu. (..) “Gamma” atgriezās mājās kā 1. vietas ieguvēja orķestru grupā.”
