Pirms 40 gadiem
1981. gada 11. septembrī
No Jēkaba kanāla līdz maģistrālajiem tīkliem
“Centralizētās ūdensapgādes sākums Jelgavā datējams ar 1881. gadu, kad pirmo reizi stājās ierindā ūdenstornis ar sūkņu staciju. Taču vienkāršākas ietaises ūdens plūsmas virzībai pilsētnieku sadzīvē bija ienākušas krietni agrāk. Jau 1660. gadā bija pabeigta Jēkaba kanāla būve. Šis kanāls savienoja Svēti ar Driksu un plūda caur pilsētas tagadējo centrālo daļu. Šim vairāk nekā trīs kilometrus garajam ūdens ceļam bija divējāda loma. Pirmkārt, tā straume darbināja dzirnavas, kas atradās Driksas krastā, un, otrkārt, kanāls kalpoja upes piestātnē pienākošajiem kuģiem par transporta artēriju uz pilsētas tirdzniecības noliktavām. Vēlāk no kanāla sāka izbūvēt koka cauruļu atzarus, no kuriem ūdens nonāca ēkās. 1858. gadā no 720 Jelgavas namiem 500 tika apgādāti ar ūdeni no Jēkaba kanāla.
Taču kanāla pakāpeniskā piesārņošanās, kā arī pilsētas tālākā attīstība izvirzīja jautājumus par stabilas centralizētas ūdensapgādes sistēmas izveidošanu. Pamatu tai lika 1881. gadā. (..) Vēlāk to vairākkārt pārbūvēja, paplašināja, papildināja ar jauniem dzeramā ūdens avotiem. Starp citu, tika uzbūvēts augstāks ūdenstornis, iedarbinātas akas Ruļļu kalnos, kā arī vairākās vietās pašā pilsētā. 1934. gadā Jelgavā uzstādīja Latvijā pirmo automatizēto elektrisko sūkņu staciju.
Lielā Tēvijas kara gados pilsētas ūdensvads bija stipri cietis. Tūdaļ pēc Jelgavas atbrīvošanas no vācu fašistiskajiem iebrucējiem sākās tā atjaunošana. (..)
Pilsētas rūpniecības izaugsme, plaši izvērstā dzīvokļu celtniecība septiņdesmito gadu sākumā izvirzīja uzdevumu radikāli risināt ūdensapgādes problēmu. Pēc Latvijas pilsētbūvniecības institūta projekta 1972. gadā sākās Teteles ūdens ieņemšanas ietaises izbūve. Tās pirmā kārta, kas sastāv no desmit artēziskajām akām, stājās ierindā desmitās piecgades sākumā. (..) Līdz ar to bija atrisināta problēma par pilsētas apgādi ar ūdeni pietiekamā daudzumā. Taču vajadzēja uzlabot ūdens kvalitāti, samazināt tajā dzelzs saturu. Šim nolūkam laida darbā eksperimentālo ūdens stabilizācijas iekārtu (..). Tas lāva četras reizes samazināt dzelzs saturu.”
Skaitļi un fakti
“* Pilsētas ūdensvada tīkla kopgarums tagad ir 110 kilometru, diennaktī mūsu pilsētā patērē ap 22 000 kubikmetru dzeramā ūdens.* 17. gadsimtā izbūvēto Jēkaba kanālu rūpīgi sargāja no piesārņošanas. Ja kāds neievēroja noteikumus, to sodīja ar naudas sodu. Reizi gadā kanālu slēdza gultnes, kā arī no tā izejošo koka ūdensvada cauruļu tīrīšanai.
* Dzeramā ūdens bioloģisko attīrīšanu izdara ar 1963. gadā samontētās iekārtas palīdzību, tā apstaro ūdeni ar ultravioletajiem stariem.* Pirmā eksperimentālā aka Ruļļu kalnos bija izrakta 1914. gadā. Projektēšanas un izmeklēšanas darbus vadīja Rīgas politehniskā institūta profesors V. Doss.”
Saruna ar Raini
“Raiņa dienas – dzejas dienas. Rainis Jelgavā dzīvojis, aizvadījis vienu sava darba posmu. Un arī tas ir likumsakarīgi, ka viņa dienās pulcējamies Raiņa ielas tuvumā, Raiņa parkā pie Raiņa pieminekļa. Krājas ziedi pieminekļa pakājē, un Raiņa dzejas kompozīciju “Nāk jauna cilts” runā Ādolfa Alunāna mazmazbērni – Tautas teātra jaunie aktieri. Un arī tas ir likumsakarīgi. “Ak, tu vecais mīļais Ādolf,
Kā es tevi iemīlēju – Manai tautai līdz ar mani Vēri jaunu pasaulīti.” Tā Rainis teica par latviešu teātra tēvu. Jelgavā, arī šeit, Raiņa parkā, notiek mūsu tautas dižgaru domu saskaršanās, mantojumu pārmantošana. “Esiet stipri, uzvaroši!” Ar šiem Raiņa vārdiem jaunieši nobeidz kompozīciju. Un tie ir it kā ceļamaize Jelgavas literātu apvienības biedriem, kas te sanākuši arī savu dzeju nolasīt.”
