Pirms 40 gadiem
1981. gada 19. septembrī
Ieskaņa izskaņā
“Trīs stundas tautas dziesmas spārnos. Tā nesa pārī mūsu zemei, tās ritmā pagātnē un rītdienā lūkojāmies, tautas baltu prieku un melnas sāpes izdzīvojām, kopībā un spēkā augām. Tas bija dzejas dienu noslēguma sarīkojums centrālajā kultūras namā.
(..) Nest tīru savu valodu, tāpat kā krietni darīt darbu, nest cēli tērpu. Ar to mēs ejam citās tautās – ar savu valodu, ikdienu un svētdienu. Ar to mēs apliecinām sevi kā kultūras cilvēkus un pierādām, cik dziļi izprotam Raiņa idejas par tautas lielumu.
Dzejas dienas izskan, bet Krišjāņa Barona 150. gadskārta ieskanas. Tautas dziesmu vākšanas sākuma simtgade ieskanas. Un šīs simtgades ritējumā sava loma bijusi arī Jelgavai. Tās apvidū Dainu tēvs savācis simtiem tautas dziesmu, un 1894. gadā Jelgavā izdevis “Tautas dainu” I sējuma pirmo burtnīcu – iesākumu tiem pusotra miljona dainu, kas savāktas līdz šodienai.
Mežs un cilvēks
“• Ir noskaidrots, ka cilvēks savā mūžā dzīvokļu celtniecībai, mēbelēm, apkurināšanai, papīram un citām vajadzībām izlieto tik daudz koksnes, cik var dot apmēram 300 pieauguši koki. Šāds koku skaits izaug vidēji 0,5 ha lielā meža platībā.
• Lai kā cilvēks noguris fiziski vai garīgi, nokļuvis mežā, viņš izjūt atvieglojumu. Viens hektārs skuju koku audzes vasaras karstajās dienās stundas laikā iztvaiko ap 30 kg ēterisko eļļu, kas kopā ar meža smaržām piesātināto gaisu nomierinoši iedarbojas uz cilvēku.
• Mūsu republikas apstākļos hektārā meža nogatavojas vidēji 0,3–0,6 tonnas dzērveņu, ap 0,4 tonnas brūkleņu, izaug ap 100 kilogrami sēņu. Jelgavas rajonā medību sezonā atšauj ap 70 aļņu, 60 briežu un ap 80 meža cūku.
• Mežs gādā par visiem. Ikdienas saimnieciskajā dzīvē nepieciešama ir meža galvenā produkcija – koksne. Ir zināms, ka liela okeāna lainera iekšējai izbūvei izlieto ap 4000 kubikmetru koksnes. Smagās automašīnas kravas kasti izgatavo no 2,5 kubikmetriem koksnes. Arī labības kombaina konstrukcijā tiek izmantots pusotra kubikmetra koksnes. Cilvēks mežu ne tikai izmanto, bet to arī sargā un atjauno. (..) Izmantojot moderno tehniku, vienas egles nozāģēšanai jāpatērē tikai viena minūte, bet šādas egles izaudzēšanai nepieciešams 70–80 gadu.”
Pēc veselības – uz Ķemeriem
“Gleznainajā Ķemeru mežā uzcelta skaista vienpadsmitstāvu ēka. Tā ir pirmā kārta sanatoriju kompleksā “Latvija”, kas būs viens no lielākajiem arodbiedrību veselības uzlabošanas centriem Baltijas republikās.
Ārstēties pie sērūdeņraža avotiem un bagātajām ārstnieciskās kūdras iegulām, ko atklāja pirms pusotra gadsimta, katru gadu varēs ierasties aptuveni 9000 darbaļaužu no dažādām mūsu zemes malām. Šis skaits divkāršosies, kad nākamajā gadā jaunceltne tiks pilnīgi nodota ekspluatācijā. Dabas faktori, ar kuriem tik bagāta Baltija, pastiprināti ar jaunākajiem medicīnas sasniegumiem, tiks plaši izmantoti visdažādāko sirds un asinsvadu sistēmas, balsta un kustību aparāta, kuņģa un zarnu trakta slimību un ginekoloģisko slimību ārstēšanai.
Atpūtniekus no sadzīves rūpēm pilnīgi atbrīvos nomas ateljē, frizētava, ķīmiskā tīrītava un apavu darbnīca, pasts un krājkase, kas darbosies sanatoriju kompleksā. Aizraujošai brīvā laika pavadīšanai paredzēta kino un koncerta zāle, deju laukumi, spēļu atrakcijas, sporta būves, vasaras kafejnīcas, bārs un restorāns.
Celtniecības vēriens noteicis arī daudzu apkalpojošā personāla darba organizācijas jautājumu jaunus risinājumus. Šajā ziņā izmantota olimpisko viesnīcu kompleksa pieredze. Rīgas uzņēmums «Med tehnika» pēc to parauga izgatavojis gaiteņu ratiņus un citu palīgdarbu tehniku.”
