Pirms 40 gadiem
1981. gada 23. septembris
Kolēģu pulkā pa Lietuvas ceļiem
“Kauņa mūs sagaida ar rudenīgu sauli, Lauksaimniecības akadēmijas plašumiem un īsti lietuvisku viesmīlību. (..) suvenīriem apdāvināti un nozīmītēm apspraudīti, jau sēžam konferences zālē un klausāmies (..) lekciju par nākotnes mežu izveidošanos principiem. Seko (..) ziņojums par mūsu akadēmijas absolventu darba socioloģiskajiem pētījumiem vairākos republikas rajonos un Igaunijas Lauksaimniecības akadēmijas (..) pieredze ESM izmantošanā studentu apmācības procesā. (..)
Dienas otrajā pusē autobusi mūs aizvizināja uz Kazlu Rūdu, kur izvietojusies viena no lielākajām Lietuvas vidienes mežsaimniecību apvienībām. Tās lejas gala krautuvē ir nepārskatāmas mazvērtīgas koksnes (trupējušas apses, līku melnalkšņu) grēdas, ko iedzīvotāji ne labprāt izmanto kurināšanai. Bet Lietuvā bijām aculiecinieki, kā no neizskatīgajām pagalēm pamazām tapa skaidu plātnes un mēbeļu detaļas.
Nākamajā dienā devāmies Dienvidlietuvas virzienā. Pirmais apskates objekts – Alitas mežsaimniecība. (..) Turpat pussimta metru augstas un resnas jo resnas priedes un egles. (..) Šie koki ir uzskaitīti, tiek novēroti, no tiem iegūst sēklas jaunu ražīgu mežaudžu izveidošanai.
Alitas māju būvniecības kombinātā jūtamies sīki un apjukuši, maldāmies nepārskatāmos cehos, kur darbīgi rosās 2900 strādnieku liels kolektīvs. (..) Pilsētas nomalē apskatīšanai uzstādīta viena no pirmajām izgatavotajām mājiņām. (..) Kombināts dienā izlaiž piecas šādas mājiņas, laikrakstā atspoguļota LLA Mežsaimniecības fakultātes darbinieku vizīte pie kaimiņiem.”
Ar dziesmu uz Sibīriju
“Tālā ceļā – uz Krasnojarsku – pilsētas kultūras darbinieki izvadīja Tautas kori “Zemgale”. Šādi tāli braucieni korim kļuvuši par tradīciju – ir pabūts Ukrainā, Moldāvijā un citur. Tie vienmēr saistās ar radošu pacēlumu kolektīvā. Gatavojoties šim koncertbraucienam, koris mēnesi agrāk nekā parasti – jau augusta pirmajās dienās – atsāka sezonu. Koncertprogrammās, kas skanēs Krasnojarskā, Sušenskā un tuvējā apkaimē, “Zemgales” mākslinieciskais vadītājs Viesturs Liepiņš izvēlējies latviešu klasiķu Emīla Dārziņa un Emīla Melngaiļa kora dziesmas “Mēness starus stīgo” un “Gaismas pils», padomju tautas dziesmas, kuru vidū liels īpatsvars būs latviešu tautas dziesmu apdarēm, padomju autoru dziesmas, krievu un Rietumeiropas klasiku. Lielas formas darbus pārstāvēs četras daļas no Kerubini “Rekviēma”. (..) Brīvajā laikā koristi apmeklēs V.I.Ļeņina trimdas vietas, iepazīs Sibīrijas skaisto dabu, paredzētas arī ekskursijas uz Krasnojarskas un Sušenskas HES.”
Būt vai nebūt Jelgavā hokejam?
Visi jelgavnieki zina, ka mūsu pilsēta ir jaunības pilsēta, un līdz ar to te ir daudz labu sportistu. (..) Bet Jelgavā tiek aizmirsts un novārtā atstāts tāds populārs sporta veids kā hokejs. (..) Septiņdesmito gadu sākumā Jelgavā pat tika organizēts PSRS junioru čempionāts. (..) Tagad jāšaubās, vai kāds jelgavnieks maz zina, ka pilsētā tomēr eksistē hokejs – Lauktehnikas jaunajā kompleksā organizēta “Agro” komanda.
Pagājušā gada ziemā šī komanda piedalījās republikas sporta biedrības “Vārpa” čempionātā. (..) “Agro” tika sagādāts inventārs, arī autobuss vienmēr bija komandas rīcībā. Komandai bija pat savs ārsts. To visu gādāja un organizēja Lauktehnikas rajona apvienības vadība. Taču grūtības bija ar ledu, Jelgavā divos stadionos ir hokeja laukumi ar apmalēm un apgaismojumu. “Daugavas” stadionā neļāva spēlēt hokeju. Mašīnbūves rūpnīcas laukumā šobrīd izskatās kā metāllūžņu izgāztuvē. Pretimnākšanu nesagaidījusi, komanda bija spiesta aizvadīt visas spēles izbraukumā. (..) Pašlaik komanda atrodas izjukšanas stadijā. Vairāki spēlētāji gatavojas pāriet uz citām pilsētām. Vai viņi to darītu, ja Jelgavā viss hokeja labā būtu tā noorganizēts, kā tas bija un ir Dobelē un Olainē?”
