Pirms 40 gadiem
1981. gada 21. oktobrī
Ieej pa šīm durvīm
“Cik mācību iestāžu ir mūsu pilsētā? Uzdod šādu jautājumu kādam no vecāko klašu audzēkņiem, un viņš tās nekļūdīgi nosauks. Bet kā pēdējo droši vien nosauks 45. profesionāli tehnisko celtnieku vidusskolu. Tā iegājies, ka profesionāli tehnisko skolu uzskata par “otrās šķiras” mācību iestādi. Daudziem vidējās paaudzes ļaudīm vēl atmiņā pēckara gadu rūpnīcu apmācības skolas. Te arī radusies psiholoģiskā barjera, kādēļ vecāki nevēlas nodot savus mīluļus šādā skolā. Vienīgi tad, ja citur neuzņem, kā par pēdējo izeju izšķiras par profesionāli tehnisko skolu.
Bet tagad nogriezīsimies no trokšņainajām galvenajām maģistrālēm Slimnīcas ielā. Atvērsim 37. nama smagās parādes durvis un ielūkosimies profesionāli tehniskajā celtnieku vidusskolā. (..)
… Atslēdznieku darbnīca. Trīsdesmit divi audzēkņi – topošie elektromontieri šodien ar rokām izgatavo parastu āmuriņu. ledota metāla sagatave. Stunda darba un, lūk, rokās mazs, akurāts, spožs instruments. Tikai viens teikums pasacīts par šo operāciju. (..) Vīles tā vien zib [audzēkņu] rokās. Liekas pat neticami, ka zēni skolā vēl tikai mēnesi. (..)
Lasītājus var ieaicināt arī divās autolaboratorijās, kur nākamie šoferi un remontatslēdznieki iepazīst automašīnas uzbūvi. Abos kabinetos vairāk nekā 200 uzskates līdzekļu, ir dzinēju, ātrumkārbās un pat automašīnas GAZ-51 konstrukcijas šķērsgriezumi. Meistare (..) noskaņo puišus mācību sākumam. Pietiek ar šīs trauslās sievietes skatienu, lai divas galvas tiesas par viņu garākie audzēkņi pārstātu draiskoties un nomierinātos. Tas droši vien tādēļ, ka starp pedagoģi un audzēkņiem valda pilnīgi savstarpēja saprašanās. (..)
Skolas vēsture skaitāma jau četros gadu desmitos. Pašreizējā ēka uzcelta pirms vienpadsmit gadiem. Teikt, ka tā ir moderna un ērta, nozīmētu sameloties. Šajos gados šis tas morāli novecojis, republikā ir jaunas skolas, kurās viss iekārtots pēc tehnikas pēdējā vārda. Taču mācību kabinetus šeit apskaustu jebkura vispārizglītojošā skola.”
“Žiguļi” – labākajiem trušu audzētājiem
“Vairāk nekā pusotra tūkstoša kilogramu trušu gaļas pagājušajā gadā valstij pārdeva Dobeles pienotavas strādnieks Ēriks Egle. Pensionāre Vera Kaklautiņa no Jelgavas rajona Ozolnieku ciemata nodeva valstij 900 kilogramu trušu gaļas. (..) Latvijas truškopju biedrības valde atzinusi viņus abus par republikas labākajiem truškopjiem 1980. gadā un piešķīrusi iespēju ārpus kārtas iegādāties vieglās automašīnas “Žiguļi”.
Par trušu fermu izdevīgumu pārliecinās aizvien vairāk ļaužu: šogad vien truškopju skaits pieaudzis par tūkstoš cilvēkiem. Kā lētas gaļas iegūšanas papildu rezervi šo nozari izmanto arī daudzas uzņēmumu palīgsaimniecības, skolas un pansionāti. Pieredzējuši konsultanti zootehniķi sniedz kvalificētus padomus. Organizēts arī veterinārais dienests.
Visiem, kas vēlas audzēt trušus, tiek piešķirti zemesgabali zāles un siena pļaušanai, viņiem pārdod vaislas dzīvniekus un nepieciešamo inventāru. Pārdomāti materiālās stimulēšanas pasākumi, piemēram, jo vairāk produkcijas nodod biedrības biedrs, jo vairāk viņš saņem kombinētās lopbarības saviem zvēriņiem.”
Arī turpmāk – ne spalviņas!
“Gandrīz 50 Latvijas PSR Mednieku un makšķernieku biedrības biedru apvienoti [Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas] darbinieku un mācību spēku mednieku kolektīvā. Viskuplāk pārstāvētas Mežsaimniecības un Lauksaimniecības mehanizācijas fakultātes. (..)
Par vienu no svarīgākajiem uzdevumiem kolektīva biedri uzskata biotehniskos pasākumus medību objektos, kā arī meža dzīvnieku piebarošanu. Darbīgākie ir vasaras mēneši, kad jāsarūpē barība ziemai. Šogad atšķirībā no iepriekšējiem gadiem sagādātās barības kvalitāte ir ievērojami labāka. Auces mežniecībā vien plānoto 4600 kilogramu vietā sagatavoti 6000 kilogramu siena, 3200 lapu slotiņu vietā 4000 slotiņu, bet plānoto 1100 kilogramu mazvērtīgo graudu un pelavu vietā 5300 kilogramu, arī trīs tonnas lopbarības sakņu. Pavisam ierīkoti četri hektāri kultivēto ganību un četrarpus hektāra piebarošanas lauku. Auces mežniecības Loču iecirknī mežacūkām izbarošanai piegādātas pirmās piecas tonnas mazvērtīgo kartupeļu.
Kolektīva mednieki sadalīti septiņās brigādēs, un katrai no tām ierādīta sava apgaitas zona, kur jāatbild par visu iespējamo medību saimniecības darbu veikšanu. (..) Katram medniekam gadā jānostrādā astoņas dienas biotehniskajos darbos. Šogad pirmo reizi ierīkotas briežu un stirnu barotavas Bēnes mežniecībā, bet 58 dienas nostrādātas meža stādīšanā.”
Uz džeza festivālu
“Ar šovasar izcīnīto uzvaru republikāniskajā estrādes kolektīvu skatē Liepājā Jelgavas mašīnbūves rūpnīcas estrādes orķestris “Gamma” ieguvis tiesības Padomju Latvijas pašdarbības mākslu pārstāvēt starprepublikāniskajā instrumentālās un džeza mūzikas festivālā Baltkrievijas PSR.
Pēdējo desmit gadu laikā “Gamma” jau vairākkārt ar panākumiem piedalījusies dažādos plaša mēroga estrādes kolektīvu festivālos, skatēs. Atcerēsimies jelgavnieku veiksmīgās uzstāšanās Baltkrievijas festivālā «Poļesjes jaunība» un Kauņas festivālā «Dzintara trompete», no kurienes 1974. gadā tika pārvesta galvenā balva. (..)
(..) orķestra mākslinieciskā vadītāja Jāņa Romanovska nošu koferī visai grūts un sarežģīts repertuārs. (..) Vitebskā “Gamma” izpildīs arī orķestra mūziķa Alvila Altmaņa kompozīciju “Nedari man pāri”. Atgādināsim, ka Liepājas skatē Alvils Altmanis tika atzīts par labāko saksofonistu.”
