Pirms 40 gadiem
1981. gada 30. oktobrī
Par vēlētāju un deputātu ierosinājumiem
“Rajona izpildkomitejas sēdē apsprieda, kā Cenu un Ausmas ciemos norit darbs ar vēlētāju ierosinājumiem un ciemu padomju sesijās iesniegtajiem deputātu priekšlikumiem un kritiskajām piezīmēm.
[Cenu] ciema deputāti regulāri sniedz pārskatus saviem vēlētājiem. Sevišķi labi šīs tikšanās tiek organizētas Pēternieku palīgsaimnieoībā un sovhoza “Lielupe” Dumbrāju liellopu kompleksā.
Atsaucīgi ierosinājumus uzklausa rajona patērētāju biedrības vadība. Vienīgi iebildes vēl ir par autoveikala darbu – nepieciešama maršruta maiņa un preču sortimenta dažādošana. Pozitīvi risinās arī ierosinājums iekārtot pilsētas autobusu maršrutu līdz Spartaka ceham. Vēl nav nokārtota ceļa izbūve no lecavas šosejas līdz Sprīdīšu astoņgadīgajai skolai. Kavējas arī Sprīdīšu astoņgadīgās skolas internāta ēkas celtniecība.
Deputātu pārskati regulāri notiek arī Ausmas ciemā, taču (..) iedzīvotāju informētība par deputātu tikšanās reizēm ir nepietiekama. Nav atrisināts jautājums par lopu mītņu celtniecību pie dzīvojamām ēkām padomju saimniecības “Vilce” ciematā.”
Kliedzoša bezatbildība
“Pilsētas Tautas deputātu padomes izpildkomitejas sēdē, kurā apsprieda rakstu “Jūsu nama siltumapgāde uzlabojusies…” (..) tika noteikts termiņš karstā ūdens piegādei R.Dzilnas ielas namiem – 23. oktobris.
Taču līdz šim laikam redakcijā turpina pienākt signāli, ka karstā ūdens joprojām nav. Galvenie vaininieki ir celtnieki. Vēl vakar centrālajā siltumpunktā R.Dzilnas ielā nebija novērsti 14 sīki defekti. Tie prasītu vienu vai divas dienas krietna darba. Jānovērš, piemēram, tece cauruļvadu atloksavienojumos, jānomaina ūdensvada aizviras, jāpalabo cauruļvadu izolācija, jāiebetonē pāris kvadrātmetri grīdas utt. Līdz šim laikam galvenais darbuzņēmējs – 44. celtniecības un montāžas pārvalde nav nodevusi ar aktu ekspluatētājiem centrālā siltumpunkta elektroietaises, tādēļ nevar pieslēgt šeit uzstādītos sūkņus. Jūrmalas SPMK Jelgavas iecirkņa priekšnieks (..) dod tikai tukšus solījumus, bet pat pirkstu nepakustina, lai darbi tiktu pabeigti.”
Tālākai meistarības izaugsmei
“Republikāniskajā sociālistiskajā sacensībā Jelgavas pilsēta vairākkārt izcīnījusi Latvijas PSR Ministru Padomes un Republikāniskās arodbiedrību padomes ceļojošo Sarkano karogu. Sakarā ar šiem panākumiem republikas sporta vadība sagādāja mums iespēju iegādāties Somijā ražoto 77×22 metrus lielo piepūšamo sporta halli. Pašlaik 2. vidusskolas pagalmā atbilstoši celtnes izmēriem ir noasfaltēts laukums. Uz tā tiek montētas metāla konstrukcijas. Ceram, ka šogad dabūsim celtni zem jumta un apsildīsim. Taču ar to vien vēl darbi nebūs pabeigti. Asfaltu paredzēts noklāt ar rezdora segumu. Skrejceļu izbūvēs ar virāžām. Tad vieglatlētiem būs iespēja hallē organizēt sacensības un treniņus. Jaunajā sporta celtnē paredzēts iekārtot arī lēkšanas un mešanas sektorus un rokasbumbas laukumu. Šajā sporta bāzē varēs trenēties arī futbolisti. Domājam, ka visus darbus hallē pabeigsim 1982. gadā,” par jaunceltni 2. vidusskolas pagalma asfaltētajā laukumā stāsta pilsētas FK un SK priekšsēdētājs H.Kress.
Regbijs
“Republikas regbija kausa izcīņas finālā RAF komanda ar 40:13 pārspēja septiņkārtējos šīs balvas ieguvējus – VEF regbistus. Tādējādi rafieši jau sesto gadu republikas sacensībās izcīna dubultuzvaru, republikas čempiona nosaukumam pievienojot arī republikas kausu.”
Interesanti fakti
Runājošais vilks”
Mīmika un žestu valoda raksturīga ne tikai cilvēkiem vien. To lieto arī dzīvnieki. Interesants šajā ziņā ir vilks. Zoologi konstatējuši viņa purnā apmēram desmit mīmiskas izteiksmes, kas atspoguļo dažādas meža iemītnieku psihiskās noskaņas. Ne mazāk “runājoša” ir dzīvnieka aste. Tās stāvoklis vai kustība ļoti izteiksmīgi saviem ciltsbrāļiem “pastāsta”, vai vilks ir satraukts vai mierīgs.”
Ko spēj zirneklis
“Ozola lapotnē var dzīvot vairāk nekā 500 zirnekļu. Hektārā meža zirnekli iznīcina ap diviem centneriem kukaiņu, no kuriem gandrīz puse ir bīstami kaitēkļi. Zirnekļa tīkla pavedieni ir izturīgi un elastīgi, jo sastāv no īpašas struktūras olbaltumiem. Zirneklim dziedzeros izstrādājas šķidrums, kas gaisā momentāni sacietē. Divi pavedieni iztur vienu gramu lielu smagumu. Ja ar vienu pavedienu pa ekvatoru apjoztu zemeslodi, tas svērtu tikai 340 gramus. XVIII gadsimtā francūzis Bons Monpeljē no zirnekļa tīkla pavedieniem noadīja cimdus un zeķes. Bet Jaungvinejas iedzīvotāji ar zirnekļu tīkliem ķer zivis. Viņi ievieto zirnekļus niedru riņķos, kur tie auž tīklus. Ūdenī šāds tīkls gandrīz nav redzams, bet ar to var izvilkt pat 800 gramu smagu zivi.”
