Pirms 40 gadiem
1981. gada 4. novembrī
Plāna izpilde kavējas
“Jelgavas rajona saimniecībām šogad fabrikai jāpiegādā 69 000 tonnu cukurbiešu.” Kā informē Jelgavas cukurfabrikas galvenais agronoms, “līdz 3. novembrim pārstrādei piegādātas 61 759 tonnas cukurbiešu. Plāns izpildīts par 89,5 procentiem.” (..)
“Cukurbiešu piegādes tempi pēdējā nedēļā kļuvuši pavisam gausi. Īpaši satrauc fakts, ka vairākām saimniecībām vēl ir ievērojams parāds. Visvairāk – 2300 tonnu plāna izpildei trūkst Zaļenieku sovhoztehnikumam, 1900 tonnu – sovhozam “Vircava”.”
Vēstules un komentāri
Sparīgi iesāka… un pameta
Vairāki laikraksta lasītāji sūdzējušies redakcijai par neērtībām – tumsu un dubļiem, kādas Jelgavas iedzīvotājiem un viņu viesiem radušās A.Puškina prospekta (tagad – Akadēmijas iela) rekonstrukcijas darbu dēļ. “Esam saņēmuši pilsētas izpildkomitejas komunālās saimniecības pārvaldes priekšnieka (..) komentāru. Viņš informē, ka A.Puškina prospektā izbūvēja jaunas kanalizācijas ierīces. No dzelzceļa stacijas līdz Sporta ielai būvdarbus izpildīja 414. specializētā celtniecības un montāžas vilciena ļaudis. Viņi savu padarījuši. Patlaban komunālo uzņēmumu un labierīcību kombināta brigāde strādā pie šī posma atjaunošanas. Apakšzemes komunikācijas A.Puškina prospektā izbūvē arī pirmā Jelgavas specializētā pārvietojamā mehanizētā kolonna, bet darbu pabeigšanu nepiedodami novilcina. Būvdarbi šeit bija jāpabeidz līdz šā gada 10. maijam. Nezināmu iemeslu dēļ šī būvorganizācija darbus pat neturpina.”
Redakcijas piebildē norādīts, ka “pārvaldes priekšnieks neko nepastāsta laikraksta lasītājiem, kas konkrēti tiek darīts, lai kūtros celtniekus sauktu pie kārtības”.
Apgaismojums atjaunots, bet…
“– Palīdziet panākt ielas apgaismojumu, – tā kolektīvajā vēstulē redakcijai lūdza O.Oškalna ielas (tagad – Romas) iedzīvotāji. (..) pilnīgā tumsā jāiet uz darbu vai jāatgriežas mājās. Neērtības sagādā ūdens lāmas un dubļi ielā, bet skolēnus tumsā māc arī bailes.”
Dienvidu elektrotīklu Jelgavas tīkla rajona priekšnieks (..) atbild, ka “1979. gadā izbūvētie kabeļu tīkli tikuši nodoti uzņēmuma pārziņā 1980. gada beigās. Slikta celtniecības darbu izpilde bijusi par iemeslu tam, ka vairāki kabeļi jau šogad izgājuši no ierindas un tāpēc O.Oškalna un dažās blakus ielās ilgāku laiku radušies apgaismojuma pārtraukumi. Grūtības radījusi neplānota kabeļu sagāde. Patlaban bojātie kabeļi atjaunoti un ielu apgaismošana norit normāli.”
Redakcijas piebilde gan liek aizdomāties, “kāpēc priekšnieks nav vēlējies nosaukt būvorganizāciju, kuras celtnieki slikti strādājuši. Vai tikai nebūs tā, ka arī kabeļu pieņemšana ekspluatācijā būs notikusi ar krietni vien lielākām atkāpēm, nekā tas pēc noteikumiem un instrukcijām pieļaujams?”
Nepatīkami sīkumi
Audzēsim bārdas!
“Kas cits gan atliek nelaimīgajiem stiprā dzimuma pārstāvjiem, ja ne tirdzniecības organizāciju veikalos, ne kioskos jau ilgāku laiku nav dabūjami bārdas skujamie asmeņi? Vai vainojami tirdzniecības darbinieki vai ražotāji – par to skaidru ziņu nav. Tiesa, var taču lietot bārdas skujamos aparātus. Bet, pirmkārt, tie ir diezgan dārgi, un, otrkārt, to kvalitāte ir zemāka par zemu – dažs atsakās kalpot jau pēc pāris nedēļām. Pašam mājās kā brāķa relikvijas glabājas četri elektriskie bārdas skujamie aparāti. Ir vēl iespēja skūties frizētavā (sadzīves pakalpojumu kombināta ļaudis šāda situācija droši vien iepriecina), bet ne jau visi katru dienu var atlicināt tam laiku.”
Paskaties pa kreisi, paskaties pa labi
“Kopš Ilfa un Petrova laikiem gājējs bijis un paliek pabērna lomā. Kad viņš var šķērsot ielu? Pie luksofora zaļās gaismas – jūs teiksit. Nekā nebija. Tas ir visbīstamāk. Paiesi dažus soļus – un skaties! – tev no stūra brāžas virsū tādas vai citas markas automašīna. Kamēr visas palaidīsi garām, iedegsies sarkanā gaisma. … Liekas, daudz vienkāršāki ir satiksmes noteikumi, kurus mācīja skolā pirms vairākiem gadu desmitiem: “Ej pāri ielai, kad mašīnu nav – paskaties pa kreisi, paskaties pa labi!”
Kā Mirgorodā
“Krievu literatūras klasiķis Nikolajs Gogolis aprakstījis neizsīkstošu peļķi pazīstamās Mirgorodas centrā. Taču šī Ukrainas provinces pilsētiņa paliek ēnā salīdzinājumā ar mūsu Jelgavu. Pie mums tādu peļķu cik uziet. Zināms trūkums ir tas, ka tajās neplunčājas sivēni un zosis.
Komunālo uzņēmumu un labierīcību kombināta ļaudis šīs peļķes varbūt uzskata par dekoratīvu elementu, kas rotā mūsu pilsētas diezgan vienmuļo seju, bet jelgavnieki un mūsu viesi tam nezin vai piekritīs.”
