Pirms 40 gadiem
1981. gada 11. novembrī
Par personiskajām palīgsaimniecībām
“lespējas palielināt gaļas, piena un citas lauksaimniecības produkcijas ražošanu personiskajās palīgsaimniecībās un tās pārdošanu valstij vēl aizvien netiek pietiekami izmantotas. (..) Mūsu uzdevums ir noslēgt līgumus ar 60–70 procentiem visu individuālo lopu īpašnieku par gaļas piegādi valstij ar saimniecību starpniecību. Jāpanāk, lai katra lauku sēta saražotu 400 kg gaļas gadā.
Rajonā maz tiek praktizēta saimniecībām piederošo jaunlopu un sivēnu nodošana iedzīvotājiem nobarošanai līdz vajadzīgajai kondīcijai. (..)
No šī gada jūlija katram slaucamās govs īpašniekam ir dota reāla iespēja ar zootehnisko darbinieku palīdzību noteikt govs ražību, pamatojoties uz vienas diennakts kontrolslaukumu. Vienlaikus nosaka arī piena tauku saturu. Uz šīs pārbaudes pamata sastāda aktu un izraksta govs ciltskartīti. Tas dod iespēju tai saimniecībai, kuras speciālisti ir izdarījuši attiecīgu pārbaudi, šīs govs iegūtās telītes realizēt par augstām iepirkuma cenām.
Lauksaimniecības produkcijas ražošanas palielināšanai iedzīvotāju personiskajās palīgsaimniecībās ir jāpievērš lielāka vērība. Katrā saimniecībā nekavējoties jānorīko atbildīgie speciālisti personisko palīgsaimniecību apsaimniekošanas jautājumos.”
Filatēlija skolā
“Vissavienības filatēlistu biedrības Jelgavas nodaļā ir ap 200 biedru. (..) Ar diviem aizrautīgiem filatēlistiem [3. vidusskolas] pulciņam izveidojušās ciešākas saiknes. Rajona pionieru nama filatēlistu pulciņa vadītāju Augustu Ziediņu jaunie filatēlisti vienmēr sagaida ar lielu prieku. Augustam Ziediņam ir neizsmeļamas zināšanas fiziskajā kultūrā un sportā, olimpisko spēju vēsturē un mūsdienu sporta starptautiskajos sakaros, bet tematisko kolekciju veidotājiem tādas zināšanas ļoti nepieciešamas. Interesantas ir tikšanās ar Lauksaimniecības akadēmijas mežsaimniecības inženieri mežkopi Arni Žideli, kurš lieliski pazīst dabu, katru mūsu apkārtnes koku sugu, katra putna balsi, ligzdošanas īpatnības, dzīves vietu un veidu. Un visu to viņš saista ar pastmarku kolekcionēšanu.
(..) Nav mūsdienu cilvēka, kurš neizmantotu pastu. Katrs apmainās vēstulēm un citiem sūtījumiem ar draugiem. Skolēni raksta ne tikai saviem vienaudžiem Latvijā, bet arī uz citām brālīgajām republikām, daudziem ir vēstuļu draugi arī citās zemēs (..). Mēs taču katrs vēlamies, lai mūsu vēstule būtu atšķirīga no citām un no iepriekšējās ne tikai ar saturu, bet arī ārēji, lai tā būtu nozīmīga filatēlijas ziņā. Tāpēc liela nozīme ir pastmarkai, aploksnei, zīmogam vai speciālajam zīmogojumam utt. Tātad katram vēstules rakstītājam nepieciešamas kaut minimālas zināšanas arī filatēlijā.
[Pastmarkas] nav tikai pasta nodevu apmaksas zīmes, tās ir arī savdabīgs propagandas, aģitācijas, izziņas līdzeklis, mākslas darbs. PSRS pastmarkās parādīta mūsu lielās Dzimtenes vēsture, ekonomika, kultūras sasniegumi. Pastmarkās tiek atspoguļoti arī starptautiski notikumi. (..) Pastmarkas un pasta vērtszīmes vispār mums atklāj daudz nezināma par citām valstīm un kontinentiem. (..) Pēdējā laikā, sevišķi jaunatnes vidū, iecienīta ir tematiskā pastmarku vākšana, bet tas ir pats grūtākais kolekcionēšanas veids, jo prasa daudzpusīgas zināšanas. Pareizāk sakot, šādu kolekciju veidošana rosina krājēju šīs zināšanas apgūt.”
Ļeņingradas Akadēmiskā kora kapela Jelgavā
“Leņingradas Akadēmiskā kora kapela ir vecākais krievu profesionālais kora kolektīvs, kas pirms dažiem gadiem nosvinēja 500 gadu jubileju. Tā dibināta 1479. gadā Maskavā. Sākumā darbojās vīru koris, kas 1703. gadā pārcēlās uz Pēterburgu. 1717. gadā Pēteris I kopā ar šo kapelu viesojās Polijā, Vācijā, Holandē, Francijā, pirmo reizi klausītājus iepazīstinot ar krievu kora dziedāšanas mākslu. 1763. gadā kora kolektīvs iegūst Galma kapelas nosaukumu un tajā dzied jau 100 dziedātāju (vīru un zēnu balsis). Pēterburgas Galma kapela piedalās itāļu un krievu komponistu operu izrādēs, tajās izpildot arī solistu lomas, kā arī visos filharmonijas koncertos. Klausītāji pirmo reizi iepazīst daudzus mūzikas šedevrus. (..)
[Galma kapelu] no 1837. līdz 1839. gadam vadīja slavenais krievu komponists M.Gļinka. 1816. gadā pie kora kapelas noorganizējās diriģēšanas mācību klases, kuru vadīšanā lielu ieguldījumu devis komponists N.Rimskis-Korsakovs. (..) 1920. gadā kori papildināja ar sieviešu balsīm un izveidoja jaukto kori. (..)
Kapela daudzkārt viesojusies ārzemēs un vairākas reizes koncertējusi arī Latvijā.” Arī jelgavniekiem mūzikas vidusskolas koncertzālē dota iespēja iepazīties ar vienu no slavenā kolektīva plašā repertuāra koncertprogrammām.
