Pirms 40 gadiem
1981. gada 21. novembrī
Rītdienas skatījumā
“Uzņēmuma kadru komplektēšana ir [Ozolnieku] remonta mehāniskās rūpnīcas partijas pirmorganizācijas biroja pastāvīgu rūpju lokā. Šo jautājumu te risina perspektīvā skatījumā.
Tie bērni, kas pašlaik skolas solā apgūst zināšanu pamatus, netālā nākotnē kļūs par materiālo un garīgo vērtību ražotājiem. levirzi praktiskajā darbā viņi var gūt arī rūpnīcā. Piemēram, ik vasaru te darbojas Ozolnieku astoņgadīgās skolas audzēkņu ražošanas brigāde “Skrūvīte”. Tās dalībnieki gan darba vērtību izjūt, gan tīri redzamu rezultātu dod. Minēsim kaut vai rūpnīcas laužu vadībā iekārtoto peldētavu mākslīgajā ezerā.
Turpinot profesionālās orientācijas darbu, rūpnīcas kolektīvs neoficiāli šefību uzņēmies pār Staļģenes astoņgadīgo skolu. Nesen notika profesionālās orientācijas padomes paplašināta sēde. Tajā piedalījās arī Staļģenes skolas pārstāvji. Pēc tam 7. un 8. klašu audzēkņi iepazinās ar uzņēmuma cehiem. (..) Zēnos uzņēmums izraisīja dziļu interesi. Un nebūs nekāds brīnums, ja daļa no viņiem pēc skolas beigšanas lūgs rūpnīcas vadītājiem ieteikumu mācīties atbilstošā tehnikumā. Tā būs pamatota izvēle, jo vairāk tāpēc, ka abu kolektīvu sadarbības plānos ietilpst arī audzēkņu dziļāka iepazīšanās ar šī uzņēmuma darbu. Līdzīga sadarbība turpināsies arī ar Ozolnieku astoņgadīgo skolu.”
Kopa ar Paulu Putniņu – uz skati
“Nākamajā gadā pirmo reizi republikas Tautas teātru vēsturē notiks oriģināldramaturģijas skate. Tā būs Latvijas amatierteātru sevis atklāsme un parādīs, kā protam gaismā celt, kā protam strādāt ar latviešu padomju dramaturģijas darbiem, kuri dažbrīd nepelnīti tiek piemirsti vai pat atzīti par neizmantojamiem. Bet mūsdienu latviešu dramaturgu lugu apcirkņos ir apslēptas daudzas pērles. Vienu no tādām, šķiet, atradis mūsu Tautas teātris. Tā ir Paula Putniņa drāma “Aicinājums uz… pērienu”. Ļoti spilgti un negaidītā pavērsienā autors savā lugā atklājis 1905. gada revolūcijas notikumus Latvijā. (..) Šo izrādi sadarbībā ar scenogrāfu Edvīnu Kalnenieku iestudēs galvenā režisore Lūcija Ņefedova.”
Šajā sakarībā arī saņemta Ā.Alunāna Jelgavas Tautas teātrim adresēta dramaturga Paula Putniņa vēstule.
“Šīs nedaudzās manas rindas lai būtu kā veiksmīgas sezonas vēlējums Ādolfa Alunāna Tautas teātrim gan tepat Jelgavā, gan plašākos lokos pa Latviju, un tālāk vēl ar!
Alunānieši paši, kā ikkurš no teatrāļiem, vislabāk zinās, ka labi vēlējumi var būt gan sirdi cilājoši, taču teātri labā slavā var celt vienīgi pašu sajēdzīgs un sūrs darbs. Uz to viņus mācījusi, vedinājusi un ved režisore un teātra dvēsele Lūcija Ņefedova, to viņiem rādījusi nu jau gadu desmitos mērojamā pašu darba pieredze. Gadu gaitā Jelgavas Tautas teātris turpina apliecināt, ka savā noturībā, izturībā, uzticībā sev un savai pilsētai ir apskaužami respektējama pašdarbības entuziastu kopa, ir autoritāte. Kolektīvs ar neiedomājamām darba spējām, ko lieku reizi ar apbrīnu konstatēju pagājušajā sezonā, Jelgavā skatoties vai pusduci Valsts konservatorijas režijas nodaļas absolventu diplomdarbu izrāžu.
Protams, priecājos, ka manu ne viegli “gremojamo” un ne vieglāk spēlējamo drāmu “Aicinājums uz… pērienu” esat iekļāvuši sava teātra gaidāmās sezonas repertuārā. Lai mums labi veicas! Un nobeigumā mans vēlējums – jau pāri gaidāmās sezonas ietvariem – lai būtu nemainīgs kā citus gadus: uz Jelgavas Ādolfa Alunāna Tautas teātra bāzes radīt jaunu profesionālo teātri – par godu savai pilsētai Jelgavai, par godu milzīgajam teātra skatītāju pulkam Latvijā, par godu teātra mākslai!”
Alunāna teātris skaitļos un faktos
“Savos 22 pastāvēšanas gados Ā.Alunāna Jelgavas Tautas teātris iestudējis 68 izrādes. Visvairāk pārstāvētais autors ir Gunārs Priede – iestudētas sešas viņa lugas. No Ādolfa Alunāna darbiem izveidotas piecas izrādes, taču šajos iestudējumos izmantotas septiņas viņa lugas, bet viens uzvedums radīts no kuplejām, jokiem, anekdotēm un lugu fragmentiem. Annas Brigaderes pasaku luga “Sprīdītis” teātrī uzvesta divreiz – 1968. un 1980. gadā. Vislielāko ilggadību piedzīvojušas Ā.Alunāna lugu “Draudzes bazārs” un “Visi mani radi raud” izrādes. Tās repertuārā bijušas vairāk nekā desmit gadu, un katra izrādīta pāri par simt reižu.
Pavisam Jelgavas Tautas teātrī lugas iestudējuši 18 režisori. Visvairāk izrāžu – 24 – iestudējusi Lūcija Ņefedova. Intas Alekses kontā – 18 iestudējumi. Izrādēm dekoratīvo ietērpu radījuši 17 scenogrāfi. Edvīns Kalnenieks ietērpis visvairāk – 24 izrādes.
Ārpus mūsu republikas teātris Padomju Latvijas amatierteātru mākslu pārstāvējis 1969. gadā Viļņā Baltijas republiku Tautas teātru festivālā “Draudzības rampa” ar K.Treneva lugu “Lubova Jarovaja”, 1978. gadā Minskā “Draudzības rampa” ar P.Putniņa lugu “Paši pūta, paši dega” un 1980. gadā Maskavā ar V.I.Ļeņina 110. dzimšanas dienai veltītu teatralizētu uzvedumu “Cik labi, Ļeņin, ka tu esi dzimis”.
