Uzņēmēju zinību dienā interesentiem bija pieejama praktiska informācija par darbinieku tālākizglītības un attīstības iespējām, kā arī par informācijas tehnoloģiju iespējām, to ieviešanas risinājumiem un praksi.
Uzņēmēju zinību dienā interesentiem bija pieejama praktiska informācija par darbinieku tālākizglītības un attīstības iespējām, kā arī par informācijas tehnoloģiju iespējām, to ieviešanas risinājumiem un praksi. Jelgavā uzņēmēju interese par šiem jautājumiem izrādījās neliela.
Zinību dienu reģionos organizēja Ekonomikas ministrija sadarbībā ar Biznesa konsultantu asociāciju. Salīdzinājumā ar galvaspilsētu un citiem reģioniem pie mums interese par piedāvājumu bija neliela. Citviet klausītāju zāles bijušas pilnas, Jelgavā seminārs pulcēja apmēram pusotru desmitu Zemgales uzņēmēju. No Jelgavas un rajona piedalījās “Signum”, “AEJ Consulting”, “Labietis”, “Aleja D”, tipogrāfija, Reģionālā pieaugušo izglītības centra pārstāvji.
Sniedz ieskatu tendencēs
Šajā numurā stāstīsim par darbinieku izglītošanas nozīmi, kam līdztekus atalgojumam ir motivējoša loma strādājošā uzticībā uzņēmumam. Sevišķi svarīgi tas ir apstākļos, kad virkne uzņēmumu gaužas par kompetentu kadru trūkumu, bet ne visi ir novērtējuši, ka darbinieks ir viena no lielākajām uzņēmuma bagātībām.
Biznesa konsultantu asociācija pērn nonākusi pie secinājuma, ka nepieciešams pētījums par uzņēmumu darbinieku izglītošanu, kas ir populārākais strādājošo pilnveides paņēmiens. Savukārt tikai pastāvīga kvalifikācijas un personiskā attīstība palīdzēs pēc iespējas vairāk izmantot darbinieku potenciālu.
Pētījums veikts sadarbībā ar Biznesa konsultantu grupu (BKG) un Banku augstskolu. BKG Mācību centra vadītāja konsultante ar lielu praktisko pieredzi Maira Leščeviča atzīst, ka internetā aizpildīto anketu bija pietiekami daudz, lai gūtu priekšstatu par galvenajām ievirzēm un problēmām uzņēmumu darbinieku apmācību procesā. Aptaujā bija pārstāvēti dažāda lieluma uzņēmumi – 48 procentos darbinieku skaits nepārsniedza 25 cilvēkus, 15 procentos tas bija no 100 līdz 500 cilvēkiem, pārējās grupas (25 – 50; 50 – 100, vairāk nekā 500 strādājošo) veidoja 12 – 13 procentu aptaujāto. Uzņēmumi pārstāvēja dažādas nozares – tirdzniecību, celtniecību, metālapstrādi, komunikācijas, tūrismu, izdevējdarbību, apdrošināšanu, informācijas tehnoloģijas, nekustamo īpašumu jomu, pārtikas preču ražošanu u.c. Vairāk nekā puse (54 procenti) aptaujāto pilnībā bija vietējā kapitāla uzņēmumi.
Kad darbiniekus neizglīto
No aptaujātajiem 13 procentu godīgi atzinuši, ka savus darbiniekus nemāca, minot, ka viņi ir pārāk jauni, nesen pabeiguši mācību iestādes vai arī pašlaik mācās, visu var apgūt darba procesā (zināmā mērā pašnodarbinātība, kas kultivē aiziešanu no uzņēmuma). Daži uzskatījuši, ka strādājošos mācīt nav nepieciešams. Protams, izvēle ir uzņēmēju ziņā, taču jāatceras, ka darbiniekiem jādod iespēja augt un pilnveidoties, citādi viņi atradīs progresīvāk domājošus darba devējus. M.Leščeviča uzsver – katra uzņēmēja sapnis ir redzēt atbildīgākos posteņos augsti kvalificētus speciālistus. Bet saglabāt erudīciju un svaigas zināšanas nav iespējams, tikai pildot ikdienas pienākumus. Nepieciešams izglītoties, apmainīties ar zināšanām un pieredzi kolēģu vidū.
Neizglītošanas patiesie iemesli ir bailes, ka darbinieks, ieguvis jaunas zināšanas, sāks sevi vērtēt augstāk un aizies strādāt citur. Protams, vadītāji nav pasargāti no tiem, kam patīk “izpušķot” savus CV, taču “pušķotāju” īpatsvars ir niecīgs, lai neieguldītu labos darbiniekos. Viņi jāpadara lojāli, savlaicīgi jāvērtē viņu jaunās zināšanas un jāļauj tās izmantot praksē. Nav jāaizmirst atzinība, kas līdztekus atalgojumam pieder pie būtiskākajiem motivācijas avotiem.
Nevēlēšanās izglītot darbiniekus uzskatāma par uzņēmēja “tuvredzību” un vadītāja nekompetenci. Eksistē uzņēmumi, kuru vadītāji sapulcinājuši cilvēkus ar zemu intelektuālo līmeni, robotus izpildītājus, kas uzdod maz jautājumu, bet dara visu, ko liek. Taču tas ir īslaicīgs efekts, pienāks brīdis, kad vadītājs sapratīs, ka komanda nespēj pastāvīgi funkcionēt un bez uzraudzības pieņemt lēmumus. Arī līdzekļu ekonomija uz darbinieku izglītošanas rēķina neiztur kritiku. Kādā uzņēmumā, kur kadru mainība sasniegusi iespaidīgu apjomu – 70 procentu –, to izdevies apturēt tikai tad, kad vadība sapratusi, ka, ieguldot darbiniekos, ieguvums ir lielāks.
No uzņēmēju zinību dienas dalībniekiem neviens neatzinās, ka nenodarbotos ar savu darbinieku izglītošanu. Uz konsultantes teikto SIA “Labietis” pārstāve atzina, ka darbinieki nav uzņēmuma īpašums, agrāk vai vēlāk viņi tik un tā aizies. Tālab firmā par svarīgu motivējošo faktoru uzskata savstarpējās attiecības.
Visus nevar mācīt vienā veidā
Katrs mācās atšķirīgi. Vieniem patīk cītīgi lasīt instrukcijas un tad ķerties pie darba. Citiem vispirms vajag noskatīties, kā to paveic kāds cits. Savukārt citi vienkārši dara, daudz neuztraucoties, ka pirmajā reizē kaut kas var nepaveikties. Tas nozīmē, ka uzņēmumā nav efektīvi visus darbiniekus izglītot vienā veidā, lekcijas jāapvieno ar skatīšanos un praktiskām darbībām.
Nereti, apmācot vienu darbinieku, vadība cer, ka viņš pēc tam palīdzēs visai komandai. Taču izrādās, ka darbinieks bez tās palīdzības nav spējīgs kursos stāstīto attiecināt uz savu jomu. Tāpēc publisko kursu novērtējumā var lasīt, ka kurss ir labs, bet neattiecas uz reālo dzīvi, attiecīgo nozari.
Aptauja apliecinājusi, ka apmācību uzņēmumi visbiežāk veic pašu spēkiem, retāk tiek piesaistīti mācību uzņēmumi un individuāli eksperti. Šajā gadījumā ir svarīgi apzināties robežu starp to, ko uzņēmums var un ko nevar veikt paša spēkiem. Ja jāapmāca jaunākais darbinieks iekārtas vai tehnikas izmantošanā, to vislabāk, protams, izdarīs vecākais jau apmācītais darbinieks. Taču, ja pārdošanas nodaļai nepieciešams labāk izprast pārdošanas darba uzlabošanas iespējas, nez vai šīs nodaļas vadītājs būs labākais kandidāts darbinieku izglītošanai. Viņš var nespēt dot ko jaunu, var nebūt pedagogs. Viņš labāk izdarīs pats, nekā veltīs laiku garām mācību stundām.
Nākamā biežākā izvēle ir mācību uzņēmuma vai eksperta piesaiste no malas. Pavisam nedaudzi izvēlējušies citus variantus – vienojušies ar kādu izglītības iestādi par speciālu programmu, izmantojuši e – apmācību iespējas, publiskos kursus, sūtījuši darbiniekus uz ārzemēm, izmantojuši kāda aprīkojuma vai preces ražotājfirmas organizētās mācības.
No izglītības dienas dalībniekiem Jelgavā trīs atzina, ka darbinieku apmācību organizē pašu spēkiem. “Audits ir specifisks bizness, nav īsti firmu, kas veiktu apmācību,” izvēli pamatoja Dobeles uzņēmuma pārstāve. Protams, darbiniekiem nepieciešams laiks, lai sagatavotos pārējo izglītošanai. Tika norādīts arī uz apmācības uzņēmumu mīnusiem. Proti, nav mazajiem uzņēmumiem piemērotas metodikas, nepiedāvā izpētīt uzņēmumu vajadzības vai arī piedāvā kursu, kura izmaksas ir līdzvērtīgas maģistra grāda iegūšanai.
***
Neizglītošanas patiesie iemesli
– Bailes, ka darbinieks aizies
– Nepamatota “tuvredzība”
– Līdzekļu ekonomija
– “Pasaka” par grūtībām saplānot mācības un darbu
– Lojalitātes trūkums
