Arī cilvēki, kuriem bail no augstuma, var lidot. Galvenais vēlēties to darīt.
Lidot galvu reibinošā augstumā un just neizsakāmu prieku ir elejnieces Annas Balašovas ikdiena. Jau četrus gadus viņa, tērpta stjuartes formā, ir palīgs un atbalsts lidmašīnu pasažieriem. «Pat sapņos nebiju lidojusi»Ne bērnībā, ne skolas laikā Anna nav sapņojusi par lidošanu. Vēl tagad no augstuma viņai bail, un meitene atzīstas, ka nekad nedzīvos mājoklī, kas atrodas augstāk par trešo strāvu. Tomēr Anna jau četrus gadus ik dienu strādā vairāku tūkstošu metru augstumā virs zemes, un viņai savs darbs ļoti patīk. Annas bērnība un skolas gadi aizritējuši Elejā, vien vidusskolas klases meitene beigusi Jelgavā. Pēc tam devusies studēt uzņēmējdarbību Rīgas Tehniskajā universitātē, bet drīz vien studijas pametusi, jo tās nav likušās saistošas.«19 gadu vecumā atgriezos Elejā un sāku meklēt darbu. Tad brālis tieši «Zemgales Ziņās» atrada sludinājumu, ka aviokompānija «Ryanair» aicina pieteikties jauniešus stjuarta mācekļa darbam Īrijā, solot labu atalgojumu. Tas man bija šoks, jo iepriekš par šādu profesiju nebiju aizdomājusies un pat sapņos nebiju lidojusi, bet brālis mani iedrošināja un pierunāja,» atceras Anna. Izturējusi konkursu, kurā kā motivāciju apgūt stjuartes profesiju jauniete minēja viņas tēta nepiepildīto sapni kļūt par lidmašīnas pilotu un pašas vēlmi strādāt ar cilvēkiem un viņiem palīdzēt. Anna nopirka lielu koferi un posās pretī izaicinājumam.Virziens – pareizais Bija jālido uz Dublinu, lai divus mēnešus mācītos, un tā bija mana pirmā saskarsme ar lidošanu, «dzīvajā» redzēju, kā izskatās stjuarte un kādi ir viņas pienākumi.«Bija vēls vakars, lidosta un pilsēta mirdzēja sīkās uguntiņās, un, kad cēlāmies gaisā, manī kaut kas tik ļoti notrīsēja… Es uzreiz sapratu, ka dodos pareizajā virzienā,» smaida elejniece. Kopā ar Annu konkursu izturēja vēl piecas latvietes, kas arī devās uz mācībām Īrijā. «Man ir ļoti bail no augstuma, bet lidot nav bail,» viņa piebilst.Jauniete atceras, ka apgūt aviācijas specifisko valodu, dažādos apzīmējumus, instrukcijas un pašu darbu vajadzējis angļu valodā, un tas nav bijis viegls uzdevums pat viņai, kas savulaik mācījusies padziļinātajos angļu valodas kursos.«Ne visi to iztur, bet man likās interesanti, un es ļoti gribēju strādāt šajā profesijā, tāpēc veiksmīgi nokārtoju eksāmenu un tiku pie «spārniem» (speciālas nozīmītes, ko piespraustu nēsā stjuartes) un formas. Par mācībām Anna sāka strādāt sevis izvēlētajā bāzē Zviedrijā un lidot. Tomēr pēc pusotra gada tik ļoti sailgojās pēc mājām, ka psiholoģiski vairs nespēja izturēt un aizgāja no kompānijas.«Man ļoti patika stjuartes darbs, bet gribējās atpakaļ uz Latviju. Devos uz «airBaltic», kur no jauna mācījos kursos, nokārtoju eksāmenus un šajā kompānijā veiksmīgi strādāju jau trīs gadus,» stāsta stjuarte.Ar sauli pa ceļamVisinteresantākais stjuartes profesijā – būt lidmašīnā un strādāt ar cilvēkiem, kas ir aviācijas neatņemama sastāvdaļa. Stjuartam jārūpējas par pasažieru drošību lidmašīnā. Darbs sākas vēl stundu pirms izlidošanas, kad ar pilotiem tiek pārrunāts gaidāmais lidojums, pārbaudīts lidmašīnas salons un palīgtelpas. Īpaša uzmanība jāpievērš lidmašīnas avārijas aprīkojumam. Anna stāsta, ka jaukākais ir sagaidīt pasažierus, to viņa dara ar smaidu un prieku:«Informējam par lidojuma maršrutu un ilgumu, salona iekārtu darbību, par to, kā jārīkojas iespējamas avārijas gadījumā. Lai pasažieri justos labi, jācenšas cilvēkos radīt pozitīvas emocijas. Svarīgs izskats, draudzīgs smaids un jauka izturēšanās. Mums jābūt lakoniskiem un mierīgiem, jācenšas nepieļaut nervozitāti, nepieklājību vai agresivitāti. Taču vienlaikus pret pasažieriem jāizturas noteikti, ja kāds sāk traucēt vai nepakļaujas drošības noteikumiem lidojuma laikā. Ekstremālās situācijās stjuartiem jābūt augstai paškontrolei, jāspēj nomierināt pasažieri. Vajadzības gadījumā jāsniedz pirmā medicīniskā palīdzība,» komentē Anna. «Uz darbu eju ar prieku, lai arī esmu bijusi daudzās Eiropas un Āzijas valstīs, aci uz tām uzmetusi tikai lidojumā no augšas, jo pārsvarā darbs ir lidmašīnā un vien tik, cik, atverot durvis, var ieelpot tās zemes gaisu. Visskaistākā zeme, virs kuras esmu lidojusi, ir Ēģipte – Sarkanā jūra ar tirkīzzilo ūdeni, ko ieskauj baltas smiltis, piramīdu cepurītes, tuksnesis,» jūsmo stjuarte. Interesanti – lai cik slikts laiks būtu uz zemes, paceļoties virs mākoņiem, vienmēr spīd saule un gaisā valda jauka atmosfēra. Piedzīvojumu netrūkstAnna atzīst, ka darbā bijis daudz interesantu atgadījumu, piemēram, uz Maskavu lidojis pulciņš jaunekļu, kas svinējuši vecpuišu ballīti:«Līgavainim bija aizsietas acis, un viņš līdz pēdējam brīdim nesaprata, ka tiek ievests lidmašīnā, kur drošības apsvērumu dēļ lūdzām noņemt acu apsēju. Tas tik viņam bija pārsteigums! Jautri. Nācies arī iedrošināt kādas zviedru meitenes, kuras paniski baidījās no lidošanas, bet, paturot rociņu, iedodot glāzi ūdens un aprunājoties, viņas pat nejuta, ka ir jau gaisā, un liels bija pārsteigums – nekas traks nav noticis,» smej Anna. Jauniete stāsta, ka stjuartes profesijā var strādāt, cik ilgi ļauj veselība un ir vēlēšanās to darīt ar prieku. Stjuartei jābūt labai veselībai, kā arī peldētprasmei, jo lidojumi notiek arī virs ūdens. Pieteikties iespējams, sūtot savu CV un motivācijas vēstuli pa e-pastu: cv@airbaltic.lv vai internetā mājas lapā www.airbaltic.lv. Stjuarta darba plusi un mīnusiPlusi: labs atalgojums; ceļošana ar atlaidēm; daudz jaunu iespaidu un draugu; pozitīva atmosfēra. Mīnusi: nākas strādāt nedēļas nogalēs, svētku dienās, naktīs; biežo lidojumu laikā veselību negatīvi var ietekmēt vibrācijas, troksnis un spiediena maiņas. Īpašības, kurām jāpiemīt stjuartamprasme komunicēt;akurātums; precizitāte;laipnība;atsaucība;sava darba patriotisms.
