Šonedēļ apstiprinātā kārtība, kādā vasaras brīvlaikā tiek organizēti nodarbinātības pasākumi pusaudžiem, paredz, ka darba devēji varēs nodarbināt pusaudžus ar speciālajām vajadzībām, ja viņu darba vietai nebūs nepieciešams papildus pielāgojum.
Šonedēļ apstiprinātā kārtība, kādā vasaras brīvlaikā tiek organizēti nodarbinātības pasākumi pusaudžiem, paredz, ka darba devēji varēs nodarbināt pusaudžus ar speciālajām vajadzībām, ja viņu darba vietai nebūs nepieciešams papildus pielāgojum.
Šogad Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) organizētajos pusaudžu nodarbinātības pasākumos paredzēts iesaistīt par 6000 pusaudžu vairāk nekā pērn. Kopumā vasarā nodarbinās
15 000 skolēnu. Šim mērķim plānots izlietot vairāk nekā 877 000 latu. NVA skolēnu nodarbinātības pasākumus organizēs trešo gadu.
Labklājības ministrijas (LM) Komunikācijas departamenta direktore Vineta Bērziņa atzīst, ka, paplašinot pusaudžu iespējas vasaras brīvlaikā iegūt nepieciešamo darba pieredzi, jaunieši tiks motivēti aktīvāk iesaistīties nodarbinātības pasākumos. Jau šovasar strādāt varēs arī pusaudži ar speciālajām vajadzībām, ja viņu darba vietai nebūs nepieciešams papildu pielāgojums. Tas mazinās viņu sociālo atstumtību un dos iespēju gūt pirmās darba pamatiemaņas. Šie pusaudži, strādājot pilnu darba dienu, par padarīto saņems minimālo darba algu, bet par nepilnu darba dienu – 50 procentu no tās.
LM norāda, ka šogad augusi darba devēju atbildība par pusaudžu nodarbināšanu. Proti, iesniedzot pieteikumu par piedalīšanos pasākumā darba devējs ar savu parakstu apliecina piedāvātās darba vietas atbilstību darba aizsardzības prasībām.
Nedaudz mainījusies samaksas kārtība darba vadītājam – to aprēķinās proporcionāli nodarbināto pusaudžu skaitam. Piemēram, par 12 pusaudžu nodarbināšanu darba vadītājs saņem 90 latu mēnesī jeb 7,50 latu par viena pusaudža nodarbināšanu. Savukārt par pusaudža ar speciālajām vajadzībām nodarbināšanu – 45 latus mēnesī. Jaunajā kārtībā nodarbinātības ilgums tāpat kā iepriekš būs viens mēnesis. Tomēr atsevišķos gadījumos, ja būs pietiekams finansējums, kā arī ar darba devēja un skolēna piekrišanu darba ilgumu iespējams pagarināt līdz diviem mēnešiem, bet ne vairāk.
Atbilstoši izstrādātajai kārtībai pusaudžus var nodarbināt Latvijā reģistrēta juridiska persona, komersants, tostarp individuālais komersants, biedrība, nodibinājums, valsts vai pašvaldības iestāde. Šogad par skolēna darba vadītāju darba devējs varēs norīkot arī speciālistu ar vismaz vidējo vai vidējo profesionālo izglītību, kuram ir trīs gadu darba pieredze.
