Decembra beigās Jelgavas pilsētas Dome rīkoja izglītības projektu konkursu.
Decembra beigās Jelgavas pilsētas Dome rīkoja izglītības projektu konkursu.
Tajā piedalījās pilsētas izglītības iestādes nolūkā saņemt finansējumu no pašvaldības budžeta, kur daļa līdzekļu paredzēta jaunu ierosmju īstenošanai papildus skolu mācību programmai. Projekta «Jelgavas pilsētas skolēnu zinātniskā biedrība» autori ir Jelgavas Skolu valdes Metodiski informatīvā centra kolektīvs.
Par projektu stāsta Skolu valdes Metodiski informatīvā centra vadītāja Sarmīte Vīksna un projektu metodiķe Ingrīda Muraškovska.
Ingrīda Muraškovska:
– Sākot projekta izstrādi, piedāvājām skolu vadītājiem, priekšmetu metodisko apvienību vadītājiem un skolotājiem iespēju strādāt ar talantīgiem skolēniem, lai sniegtu viņiem papildu zināšanas, gatavotu mācību priekšmetu olimpiādēm un konkursiem. Ikviens skolotājs varēja iesniegt savu programmas piedāvājumu kādā no mācību priekšmetiem. Tika iesniegtas programmas 12 dažādām sekcijām grupās no 6. līdz 8. un no 9. līdz 12. klasei. Visbiežāk tas bija autoru grupas kolektīvs darbs, ko koordinēja mācību priekšmeta metodiskās apvienības vadītājs.
Sarmīte Vīksna:
– Projekta iecere radusies, vērtējot aizvadīto gadu rezultātus mācību priekšmetu olimpiādēs. Analizējot tos, konstatējām lejupslīdi: audzēkņi ne tikai sasniedza zemākus rezultātus, bet dažās no tām nepiedalījās vispār, jo nespēja konkurēt. Tas lika meklēt cēloņus un izeju no situācijas. Darbā iesaistījām metodisko apvienību vadītājus. Tā kā gan skolotājiem, gan skolēniem ir liela slodze un ikdienā papildu darbam nereti trūkst gan laika, gan spēka, šajā projektā nodarbības paredzētas sestdienās un svētdienās un tās vadīs arī augstskolu pasniedzēji. Tās būs pilnīgi jaunas, no līdzšinējām atšķirīgas iespējas nodarboties ar pētniecisko un zinātnisko darbu.
Iespēja ārpusstundu laikā papildināt zināšanas un attīstīt spējas kādā no zinātnēm ir pašvaldības atbalsts Jelgavas jaunajiem censoņiem. Viņi tam ir atbilstoši jāgatavo, tāpēc pašvaldības atbalsts projektam nozīmē atbalstu mūsu gudrajiem prātiem.
Projektu realizēs labākie mācību spēki, kuriem jau ir pieredze šādu skolēnu sagatavošanā. Viena no šādiem pedagogiem ir Jelgavas 2. ģimnāzijas matemātikas skolotāja un metodiskās apvienības vadītāja Līvija Rāte. Aizvadītajā gadā viņas audzēkne Agnese Āboltiņa skolēnu zinātniskajā konferencē valsts līmenī ieguva 1. vietu un šādu izcilu rezultātu sasniedza arī Baltijas valstu skolēnu zinātniskajā konferencē.
Skolēniem būs iespējams izmantot arī augstskolu laboratorijas. Skaidri redzams, ka daudziem galvaspilsētas skolēniem, kuri gūst panākumus, ir visas šīs iespējas.
Projekts domāts visu pilsētas skolu talantīgajiem skolēniem – tajā vecuma grupā, kur sekcija darbojas. Skolēni var pieteikties paši, mēs savukārt dažādi reklamēsim un popularizēsim šo darbu, skolotāju uzdevums savus audzēkņus rosināt iesaistīties.
Ingrīda Muraškovska:
Ar finansējumu, ko ieguva šis projekts, būs iespējams realizēt darbu trīs sekcijās. Patlaban ir izveidotas matemātikas sekcija no 6. līdz 8. klasei, ķīmijas sekcija no 9. līdz 11. klasei un informātikas sekcija no 7. līdz 9. klasei. Šajā sekcijā jāliek pamati zināšanām programmēšanā. Informātikā notiek olimpiādes, kur mūsu skolēni nav piedalījušies, jo mums programmēšanu nemāca.
Ķīmijas sekciju vadīs un programmu realizēs Latvijas Lauksaimniecības universitātes docente Māra Kūka, viņa solījusi arī iespēju strādāt laboratorijās.
Informātikas sekciju vadīs Jelgavas 1.pamatskolas informātikas skolotājs inženierzinātņu doktors Josifs Spirts – sava mācību priekšmeta entuziasts.
Katrai sekcijai bija plānots savs kurators – attiecīgā priekšmeta speciālists, kas veiktu organizatorisko darbu, būtu klāt nodarbībā, atbildētu par testēšanu, rezultātu apkopošanu un analīzi. Diemžēl neizdevās saņemt finansējumu pilnā apmērā, un šīs funkcijas veiks sekcijas vadītājs, tā sakot, idejas vārdā
Ja pieteiksies vairāk skolēnu, nekā var uzņemt sekcijā, tad tiks rīkots konkurss. Tas notiks, lai neatkāptos no izvirzītajiem mērķiem – sasniegt konkrētus rezultātus, skolēnu zināšanu līmeņa izaugsmi. Jo vairāk tāpēc, ka projekts uzskatāms par pašvaldības dāvanu – iespēju bērniem bez maksas iegūt papildu zināšanas.
Sarmīte Vīksna:
– Arī pārējās programmas bija interesantas katra savā veidā, bet samazinātā finansējuma dēļ tās šobrīd vēl nevar uzsākt darbu.
Tas nenozīmē, ka citu sekciju nebūs. Esam vienojušies ar pārējo programmu autoriem, ka soli pa soli iesim tālāk.
Nākotnē mums vēl ir daudz ideju – plaša zinātniskā biedrība ar vasaras nometni, sekciju savstarpējā sadarbība utt. Skolēniem būs saskarsme ar dažādām personībām un pasniedzējiem, veidosies sava sabiedrība, domu biedru vide, un tas ir ļoti svarīgi.
