Pēdējā laikā daudzos preses izdevumos parādījušies visai negatīvi raksti par zvērinātajiem tiesu izpildītājiem, kas it kā apkrāpjot cilvēkus, iedzīvojoties uz viņu nelaimes.
Pēdējā laikā daudzos preses izdevumos parādījušies visai negatīvi raksti par zvērinātajiem tiesu izpildītājiem, kas it kā apkrāpjot cilvēkus, iedzīvojoties uz viņu nelaimes. Un gribot negribot, vērojot šādu lavīnai līdzīgu negatīvisma uzplūdu, gribas jautāt, vai velns ir tik melns, kā to mālē. Nenoliedzami, būtībā nav tādu jomu, kurās medus ir bez darvas piejaukuma, tāpēc “Ziņas” mēģināja noskaidrot, cik patiesībā tīra vai netīra ir tiesu izpildītāju reputācija un vai viņi spētu paveikt kaut daļu no tiem “varoņdarbiem”, kas šā amata pārstāvjiem tiek piedēvēti.
Līdz 2003. gada 1. janvārim Latvijā tiesu izpildītāji bija Tieslietu ministrijas darbinieki, taču pēc tam reformas rezultātā šis amats ieguva pašnodarbinātas personas statusu. Uzreiz jāsaka – ne jau visi iepriekšējie tiesu izpildītāji varēja turpināt savu darbu, jo daļai nebija atbilstošas izglītības (tiesu izpildītājiem jābūt augstākajai juridiskajai izglītībai). “Tas tiešām bija absurds – kā cilvēks var strādāt juridisku darbu, ja viņam nav atbilstošas izglītības. Iespējams, tieši tāpēc šajā laikā tiesu izpildītāji izdarīja neskaitāmus pārkāpumus un līdz ar to šī amata prestižs un uzticība tam sabiedrības acīs samazinājās,” atzīst Latvijas Zvērināto tiesu izpildītāju padomes priekšsēdētāja Inga Čepjolkina.
Par pārkāpumiem var zaudēt darbu
Tā kā tiesu izpildītājs ir pašnodarbināta persona, ikvienam kreditoram, arī privātpersonai, kas gaida kāda parāda piedziņu, ir tiesības izvēlēties jebkuru tiesu izpildītāju, kas strādā tās apgabaltiesas darbības teritorijā, kurā paredzama sprieduma izpilde, no pašlaik Latvijā praktizējošajiem 113 zvērinātajiem tiesu izpildītājiem. Ja neapmierina tas, kā strādā viens no viņiem, vislabākais izņemt savu izpildrakstu un meklēt kāda cita palīdzību. Ja tiesu izpildītājs atlīdzību par lietā paveikto var ieturēt no tās summas, kuru viņam izdevies piedzīt no parādnieka, kreditoram par šādu maiņu nekas nav jāmaksā.
Tā kā tiesu izpildītājs pats rūpējas par sava darba organizēšanu un nodrošināšanu, viņam katrs klients ir svarīgs. Vienīgais finansiālais atbalsts, ko šī amata pārstāvji saņem no valsts, ir ik mēnesi 150 latu prakses vietas uzturēšanai. Šī summa ir pagaidu kompensācija tiesu izpildītājiem sakarā ar to, ka reforma tika realizēta bez pārejas perioda, proti, no 2003. gada 1. janvāra tiesu izpildītājiem pašiem bija jāatrod finanšu līdzekļi, par ko nomāt telpas prakses vietai, iegādāties biroja tehniku, apmaksāt rēķinus utt. Pārējo veido summa, ko tiesu izpildītājs nopelna.
Katra tiesu izpildītāja lietvedībā ir vairāki simti un pat tūkstoši izpildu lietu, tādēļ I.Čepjolkina pašreizējiem un potenciālajiem kreditoriem iesaka arī pašiem nebūt pasīviem un ik pēc dažiem mēnešiem painteresēties par sava parāda saņemšanas iespējām. Ja tomēr virzība nenotiek tā, kā gribētos, uzreiz nav jāmet plinte krūmos, bet iespējams vērsties Latvijas Zvērināto tiesu izpildītāju padomē ar sūdzību par konkrētā tiesu izpildītāja bezdarbību.
“Sūdzības saņemam diezgan bieži, taču ne visas ir pamatotas. Ja pārkāpumi ir izdarīti, tiesu izpildītājam var piemērot disciplinārsodu, un šogad jau septiņas personas tādu ir saņēmušas. Savukārt, ja gada laikā sakrājas divi disciplinārsodi, tad tiesu izpildītājs ir spiests iziet kvalifikācijas pārbaudi. Pat ja viņš to nokārto, piedzīvotais dod nopietnu vielu pārdomām un, iespējams, palīdz mainīt darba stilu,” tā I.Čepjolkina. Ir bijis arī precedents, kad par pārkāpumiem tiesu izpildītāju atbrīvojuši no amata.
Jāpiebilst, ka tiesu izpildītāji savu darbību ir apdrošinājuši, tāpēc, ja viņu rīcības rezultātā klientam radušies zaudējumi, tas var cerēt uz apdrošināšanas izmaksu.
Zaudējumus krimināllietās atgūt grūti
Visbiežāk iedzīvotājiem saskarsme ar zvērinātājiem tiesu izpildītajiem ir gadījumos, kad viņi atzīti par cietušajiem kādā krimināllietā un gaida, piemēram, nozagtās mantas vērtības samaksu no zagļa. Diemžēl daudzi jau atmetuši cerības atgūt sev piederošo mantu naudas izteiksmē.
Ir gadījumi, kad tiesu izpildītājiem vismaz daļu summas izdodas atgūt, taču, ja vainīgā persona nestrādā, turklāt visbiežāk tā cenšas noslēpt savus ienākumus (neoficiālos), tad zaudējumu nevar piedzīt. Tiesa, izpildītāji ir gatavi gaidīt arī desmit gadu, taču tādā veidā rodas absurda situācija. Zaudējumu summai ik gadu netiek pieplusēts inflācijas procents, līdz ar to ar katru gadu piedzenamā summa, paliekot konstanta, tomēr iet mazumā.
“Varbūt valstij vajadzētu samaksāt vismaz daļu summas un tad pašai vērsties pret parādniekiem, taču diez vai valsts to gribēs darīt, jo vai tad ērgļus interesē skudru liktenis. Iznāk, ka mēs ne tikai par saviem nodokļiem uzturam savu pāridarītāju, kas sēž cietumā, bet vēl esam arī viņu sponsorējuši, atdodot savas mantas. Un tad vēl valdība visu laiku skandina, ka cietumnieku stāvoklis ir katastrofāls,” “Ziņām” atzina Andrejs, kurš pats cietis no zagļiem, bet nozagto mantu vērtību – vairāk nekā 2200 latu– piecu gadu laikā tā arī nav atguvis.
“Agrāk ieslodzītie strādāja, tad vismaz kaut kādu summu izdevās atdot cietušajiem, taču tagad tā vairs nav. Piedevām daudzi likumpārkāpēji, kuriem vajadzētu cietušajiem samaksāt zaudējumus, dodas strādāt uz ārzemēm, un šos ienākumus tiesu izpildītājs nevar kontrolēt, jo Latvijas zvērinātie tiesu izpildītāji var veikt piedziņu tikai Latvijas teritorijā. Lai piedzītu parādu ārvalstīs, caur Ārlietu vai Tieslietu ministriju ir jāmeklē palīdzība pie ārvalstu tiesu izpildītājiem,” situāciju komentē I.Čepjolkina. “Nav jau teikts, ka to naudu neatgūs, taču šis process var ilgt desmit vai pat vairāk gadu.”
Krietni vieglāk ir piedzenami dažādi sodi valsts labā, piemēram, par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpšanu. Taču tiesu izpildītāju dārziņā jāmet kāds akmens – atsevišķos gadījumos parādnieka kopējais rēķins ir neadekvāti liels. Piemēram, piecu latu soda vietā jāmaksā gandrīz 30 latu, jo tā novērtēta tiesu izpildītāja darbība. Arī par šādiem gadījumiem iedzīvotājiem, ja tiem ir pamatotas aizdomas par sprieduma izpildes izdevumu nesamērīgu palielināšanu, vajadzētu sūdzēties, jo izpildu procesā jāievēro samērības princips.
Ministrija: informācijas par izsolēm pietiek
Visbiežāk tiesu izpildītāju pārziņā nonāk parādnieku lietas, kurās jāpanāk aizdotās summas samaksa, un tas nepavisam nav viegls uzdevums. Atskaitot tos gadījumus, kad parādnieks veiksmīgi atbrīvojies no visas mantas, pārrakstot to uz kāda cita vārda, šajā jomā nākas saskarties ar lielu pretestību un samaksas kavēšanu. Ir dažādi veidi, kā parādnieki cenšas novilcināt parāda atdošanu, piemēram, sūdzību rakstīšana par tiesu izpildītāja darbu.
Jautāta par to, vai parādnieka nekustamā īpašuma apķīlāšana patiešām ir labākais parāda piedziņas veids, I.Čepjolkina pieļauj, ka viens otrs tiesu izpildītājs pret saviem pienākumiem varētu izturēties pavirši vai negodīgi, taču īpašuma novērtēšanas un izsolīšanas procedūra esot gana sarežģīta un likumā strikti noteikta, lai to būtu grūti pārkāpt. Jāpiebilst – ja tiesu izpildītāji saņem pārmetumus par fiktīvām izsolēm, tad tādus pašus pārmetumus pelnījuši arī tiesneši par šo izsoļu rezultātu apstiprināšanu. Un tad jau var runāt par visas tieslietu sistēmas korumpētību. Galu galā parādnieks savas intereses var aizsargāt arī pirms izsoles, jo gan parādniekam, gan kreditoram ir tiesības pieprasīt, lai neatkarīgs eksperts veic atkārtotu īpašumu novērtēšanu. Tādējādi iespējams novērst īpašuma vērtības nepamatotu samazināšanu.
“Piekrītu tam, ka sabiedrība saņem nepietiekamu informāciju par nekustāmās mantas izsolēm, jo sludinājumi tiek publicēti vienīgi “Latvijas Vēstnesī”. Šogad martā vērsāmies Tieslietu ministrijā ar lūgumu nodrošināt šā laikraksta, kuram minētā ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja, pieejamību iedzīvotājiem, taču tika saņemta atbilde, ka ar tā izplatīšanu viss ir kārtībā. Tajā pašā laikā zinu, ka lauku rajonos šis laikraksts praktiski nav pieejams (arī Jelgavā tiek izplatīti tikai daži šā laikraksta eksemplāri, kas ir nepietiekami – aut.). Tieši tāpēc būtu nepieciešams paredzēt vēl papildu sabiedrības informēšanas veidus par tiesu izpildītāju rīkotajām izsolēm,” pārliecināta I.Čepjolkina.
Izlikšana pārvēršas traģēdijā
Vēl viena joma, par kuru tiesu izpildītāji saņem ne mazums pārmetumu, ir cilvēku izlikšana no dzīvokļiem. No cilvēciskā faktora vērtējot, protams, šis pienākums ir psiholoģiski smags, jo atsevišķos gadījumos izliktās personas nonāk uz ielas. Labākajā gadījumā tām tiek piešķirta cita dzīvojamā platība. Taču, vērtējot no likuma viedokļa, tiesu izpildītājam nav rīcības brīvības, proti, ja tiesa nolēmusi konkrētās personas izlikt, tad nekas cits neatliek kā to darīt. Diemžēl atsevišķos gadījumos parādnieku reakcija var būt neprognozējama. Nemaz tālu nav jāmeklē – šogad Rīgā, mēģinot izlikt no dzīvokļa kādu vīrieti, viņš to uzspridzināja, kā rezultātā pats no gūtajām traumām slimnīcā mira, daži cilvēki guva miesas bojājumus, bet ēkai tika nodarīti vairāku tūkstošu latu lieli zaudējumi.
“Tiesu izpildītājs ir viens no tiem nepateicīgajiem amatiem, par kuru sūdzas un sūdzēsies vienmēr, jo daudzi parādnieki nespēj pieņemt parāda atmaksas neizbēgamību, tāpēc visiem iespējamiem līdzekļiem – gan godīgiem, gan negodīgiem vēršas pret piedzinēja pārstāvi, konkrētajā gadījumā – tiesu izpildītāju,” stāsta padomes priekšsēdētāja.
Laukos bizness nezeļ
Sarunā ar “Ziņām” kāds zvērinātais tiesu izpildītājs, kas savu vārdu nevēlējās publiskot, neslēpa, ka patiesībā viņa amata brāļiem, it sevišķi tiem, kas praktizē ārpus galvaspilsētas, nekāda saldā dzīve nav.
“Darba daudz, palīgu tikpat kā nav, ir mēneši, kad grūti samaksāt gan izdevumus par telpu īri, gan telefona sarunām, nemaz nerunājot par algu palīgiem. Iespējams, rīdzinieki ir nedaudz labākā situācijā, jo tur no parādniekiem piedzenamās summas ir lielākas. Tiesa, tās arī piedzīt daudz grūtāk, jo tas, par ko provinces iemītnieki pat nav iedomājušies, galvaspilsētā dzīvojošajiem ir ābeces patiesība,” uzsver tiesu izpildītājs.
Viņš piebilst, ka bijuši vairāki gadījumi, kad mēģināts viņu iesaistīt netīros darījumos, cenšoties panākt kāda īpašuma vērtības neadekvātu samazināšanu un tamlīdzīgi. “Nezinu, vai es viens esmu tāds muļķis, taču šādos darījumos neielaižos. Diezgan skaidri apzinos – ja vienreiz kaut ko tādu izdarīšu, ar mani varēs sākt manipulēt. Un tad nekas cits neatliks kā slīgt dziļāk šajā purvā. Atliek cerēt, ka arī pārējie tiesu izpildītāji rīkojas tikpat godprātīgi,” piebilst jurists.
***
Tiesu izpildītāju pārkāpumi
– 2003. gadā policijas darbinieki aizturēja zvērinātu tiesas izpildītāju, kas ar starpnieka palīdzību bija pieprasījis kukuli personai L., kurai ar tiesas lēmumu bija jāatbrīvo dzīvojamā platība parāda saistību dēļ. Šā lēmuma izpilde bija jāveic zvērinātam tiesu izpildītājam Mikam Kozlovskim. Tomēr tā uzdevumā pie L., kura lieta par parādu piedzīšanu atradās pie nosūtītāja, ieradās Jānis, kas dzīvoja kaimiņos parādniekam. L. saņēma tiesu izpildītāja sagatavoto izpildrakstu par izlikšanu no dzīvokļa. Līdz ar minēto dokumentu viņam tika izteikts piedāvājums samaksāt 300 latu, lai izlikšanu atliktu uz vēlāku laiku. L. iedevis prasīto naudas summu, bet oktobra beigās Jānis atkal ieradies pie viņa un paziņojis, ka par neizlikšanu no dzīvesvietas jāpiemaksā vēl 700 latu. Tad cietušais vērsies policijā. Policijas darbinieki L. darba vietā aizturēja Jāni, kurš bija ieradies pēc prasītās naudas. Viņš aizturēts 700 latu saņemšanas brīdī. Šajā dienā policija aizturēja arī tiesu izpildītāju M.Kozlovski. Krimināllieta izbeigta.
– 2001. gadā par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un kukuļa pieprasīšanu aizturēja kāda tiesu izpildītāju kantora priekšnieku un darbinieci, kas no kādas SIA par mantas neaprakstīšanu pieprasījuši 500 latu kukuli.
***
Tiesu izpildītāju darbības jomas
Pamatpienākumi: tiesas un citu institūciju un amatpersonu nolēmumu izpilde, tajā skaitā par parādu piedziņu, personu izlikšanu no telpām, administratīvo sodu piedziņu u.c.
Pēc ieinteresēto personu iesnieguma tiesu izpildītājs veic:
1) mantas apraksti kopīgās mantas dalīšanas nolūkā vai mantojuma lietā;
2) faktu, piemēram, dzīvokļa appludināšanas, fiksēšana;
3) rīko publiskas izsoles;
4) dokumentu piegādi.
Papildus tiesu izpildītājs var sniegt juridiskas konsultācijas par jautājumiem, kas saistīti ar parādu piedziņu.
***
Fakti
2004. gadā tiesu izpildītāju lietvedībā atradās 204 000 lietu, no kurām 17 000 bija par uzturlīdzekļu piedziņu un 109 000 – par piedziņu valsts labā.
***
Zvērinātu tiesu izpildītāju amata atlīdzības takses
Par priekšlikuma vai uzaicinājuma sastādīšanu un nosūtīšanu – 3,90 latu.
Par mantas aprakstes akta sastādīšanu: līdz 10 pozīcijām – 19,40 latu, no 11 līdz 50 pozīcijām – 34,90 latu, vairāk par 50 pozīcijām – 69,80 latu.
Par nostiprinājuma lūguma sastādīšanu un iesniegšanu – 19,40 latu.
Par fakta fiksēšanu – 34,90 latu.
Par nekustamā īpašuma izsoles rīkošanu neatkarīgi no izsoles rezultāta – 69,80 latu.
Par dokumenta noraksta, izraksta vai kopijas sagatavošanu un apliecināšanu – 1 lats.
***
Par pārkāpumiem atbrīvo no darba
Pēc Latvijas Zvērināto tiesu izpildītāju padomes (LZTIP) lūguma Tieslietu ministrija piemērojusi bargāko disciplinārsodu un atcēlusi no amata Zemgales apgabaltiesas zvērināto tiesu izpildītāju Mārtiņu Švarcbahu, par kura darbību saņemtas vairākas sūdzības. Tiesu izpildītājs pieļāvis ētikas pārkāpumus un amatpersonas necienīgu rīcību, kā arī izdarījis dažus likumpārkāpumus, taču tie nav kriminālsodāmi. Tiesu izpildītājs nav pienācīgi izturējies pret klientiem un darba pienākumiem, neatradies savā prakses vietā pieņemšanas laikā, kā arī nav izskaidrojis klientiem viņu tiesības un pienākumus.
